Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) kritums šogad varētu būt līdz 5% prognozēja banku analītiķi, komentējot ceturtdien publiskotos IKP trešā ceturkšņa ātrā novērtējuma datus.
"Swedbank" galvenā ekonomiste Latvijā Līva Zorgenfreija atzīmēja, ka 2020.gada trešais ceturksnis ir priecējis ar straujāko ekonomikas izaugsmi salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni, kāda vēsturiski redzēta. "Protams, nebija grūti izcelties uz ļoti bēdīgā otrā ceturkšņa fona," viņa piebilda.
Zorgenfreija arī minēja, ka jaunākie dati liek domāt, ka IKP kritums šogad būs mazāks nekā prognozētie 5%, taču vīrusa uzliesmojuma dēļ atkopšanās kavēsies un nākamā gada ekonomikas izaugsmes prognozes, visdrīzāk, tiks samazinātas.
"Ātrāk pieejamie dati par gada pēdējo ceturksni jau norāda uz aktivitātes sarukumu. Šodien iznākušie oktobra noskaņojuma rādītāji liecina par rūkošu konfidenci ekonomikā. Kamēr mazumtirdzniecības noskaņojums vēl saglabājies iepriekšējā līmenī, pesimisma palielināšanās vērojama gan pakalpojumu, gan rūpniecības, gan būvniecības sektoros," pauda "Swedbank" galvenā ekonomiste Latvijā.
Tostarp viņa norādīja, ka "Google" mobilitātes dati liecina par cilvēku plūsmas mazināšanos sabiedriskās vietās, kā arī "Swedbank" maksājumu karšu dati liecina, ka norēķini restorānos, kas vasarā bija atguvušies, jau atkal noslīdējuši zem 2019.gada līmeņa. Tajā pašā laikā norēķini par viesnīcām un lidojumiem ir attiecīgi par apmēram 70% un 83% mazāki nekā pirms gada.
"Jāsecina, ka vīrusa otro vilni gan patērētāju piesardzības, gan ierobežojumu dēļ uzreiz jūt tie sektori, kas jau pirmajā vilnī smagāk cieta, un vasaras laikā nav spējuši pilnībā atgūties," teica Zorgenfreija.
Viņa norādīja, ka Latvijas svarīgākajam tirdzniecības partnerim - Vācijai - līdz šim veicies salīdzinoši labi, un tā bijusi eiro zonas vilcējspēks. Tomēr nākotne nerādās gaiša - visā Eiropā aktivitāte tiek atkal ierobežota, piemēram, Francijā izziņots daļējs karantīnas režīms, un arī Vācijā ir būtiski kāpināti ierobežojumi. Šie mēri gan joprojām ir vieglāki nekā pavasarī, jo ražošanas uzņēmumi pārsvarā gadījumu turpina strādāt un publiskie pakalpojumi ir pieejami.
"Tas viss liek domāt, ka ekonomikas atgūšanās gada nogalē apstāsies, un, visticamāk, aktivitāte pat saruks. Šoreiz gan Eiropā gan Latvijā gaidām mazāku kritumu nekā pavasarī, jo, pateicoties tam, ka esam vīrusu labāk iepazinuši, zinām, kā veiksmīgāk pasargāt iedzīvotājus un ārstēt saslimušos, ir cerība, ka, sabiedrībai ievērojot visus noteikumus, nebūs pilnībā jāslēdz ekonomikas. Turklāt, balstoties uz iepriekšējo pieredzi, arī valdības ir mācījušās kā efektīvāk balstīt ekonomiku, kas arī mazinātu skādes apmēru," sacīja Zorgenfreija.
"SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis minēja, ka IKP pieaugums trešajā ceturksnī par 6,6% salīdzinājumā ar otro ceturksni apstiprina ekonomikas elastīgumu.
"Visai veiksmīgā atgūšanās ir devusi ar labākas izejas pozīcijas sagaidot otro vilni. Trešā ceturkšņa laikā pasaules ekonomika ir atguvusi aptuveni 60% no pirmajā pusgadā zaudētā, bet atveseļošanās lielākajā daļā jau ir palēninājusies. Valstu un reģionu perspektīvas izriet no panākumiem vīrusa kontrolē un politiskās reakcijas. Tieši tādēļ Eiropas perspektīvas ir kļuvušas sarežģītākas, jo otrie viļņi ir izraisījuši jaunus ierobežojumus," teica Gašpuitis.
Viņš atzīmēja, ka daudzas valstis sākušas pastiprināt ierobežojumus Covid-19 izplatības mazināšanai, taču salīdzinājumā ar ierobežojumiem, kas tika noteikti pavasarī, tie kļuvuši elastīgāki. Tomēr otrais epidēmijas uzliesmojums, visdrīzāk, būs ilgāks nekā pirmais, tādējādi tas eirozonas ekonomikas atlabšanu iesaldēs uz nākamajiem sešiem mēnešiem. "Daudzas valstis piedzīvos atkārtotu lejupslīdi," atzina Gašpuitis.
Viņš piebilda, ka Latvijas ekonomikas perspektīvas primāri būs atkarīgas no tā, cik organizēti un prasmīgi tiks vadīts Covid-19 otrais vilnis. "Tas atkarīgs ne tikai no proaktīvas valdības rīcības un komunikācijas, bet arī sabiedrības spējā ievērot nosacījumus," sacīja Gašpuitis.
Tāpat viņš minēja, ka Latvijas ekonomikas perspektīvas būs atkarīgas arī no tā, cik efektīvi būs atbalstošie stimuli. "Tuvākajā pusgadā patēriņš paliks vājš, jo ierobežojumi un piesardzības palielināšanās bremzēs atgūšanos. Lai gan mazumtirdzniecība strauji pieaug, kopējie patēriņa izdevumi atjaunosies pakāpeniski un pirmskrīzes līmeni varētu sasniegt tikai nākamā gada beigās vai tikai 2022.gadā," pauda "SEB bankas" makroekonomikas eksperts.
Viņš atzīmēja, ka nākamā gada sākums ekonomikā izskatās vājš, tādēļ izšķiroša nozīme būs publiskajiem stimuliem. "Novērojumi rāda, ka uzņēmumu investīciju plāni būtiskas korekcijas vēl neuzrāda, lai gan ir skaidrs, ka nenoteiktība atstās ietekmi uz uzņēmēju kapitāla izdevumiem. Turpmākajos gados investīcijas un būvniecību atbalstīs Eiropas Savienības (ES) Atgūšanās fonds un "Rail Baltica" projekts. Tomēr tuvākā pusgada laikā ES atveseļošanās fonda līdzekļi pieejami, visdrīzāk, nebūs. Tādēļ investīciju izdevumi ir jāpārskata, lai izvairītos no jaunas lejupslīdes riskiem, pat, ja tas nozīmē budžeta deficīta palielināšanu," klāstīja Gašpuitis.
Vienlaikus viņš arī minēja, ka cerības, ka visu atrisinās vakcīnas paradīšanās, šķiet, pārlieku sakāpinātas. Arī šādā gadījumā vīruss būs klātesošs risks, kas nozīmē, ka pielāgošanās jaunajiem apstākļiem, tostarp digitalizācijas projektu īstenošana, atmaksāsies. "Iespējams, ka jārēķinās ar lielāku ekonomiskās aktivitātes sezonalitāti, tāpat kā to, ka daudzi piesardzības pasākumi ir uz palikšanu. Straujais un masīvais vīrusa uzplaiksnījums norāda, ka pēc ierobežojumu cēliena sekos arī prognožu pārskatīšanas vilnis," teica Gašpuitis.
Viņš prognozēja, ka Latvijas IKP šogad varētu samazināties par 4,6%, bet 2021.gadā ekonomika varētu pieaugt par 4,3%.
Savukārt bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš pauda, ka straujie uzlabojumi un pozitīvie pārsteigumi ekonomikā šobrīd, visticamāk, ir beigušies, jo īstermiņa rādītājos jau vairāk nekā mēnesi ir redzamas nelielas bremzēšanās pazīmes. "Tas ir pat pirms Covid-19 otrā viļņa, kas no teorētiska riska ir kļuvis par realitāti. Protams, esam labāk sagatavoti nekā pavasarī, tomēr saslimstības pieaugums ir bijis ļoti straujš un jau šobrīd ir jādomā par lielākiem ierobežojumiem, nekā šķiet bijām plānojuši. Tas nozīmē, ka tuvākajos mēnešos ekonomikā ir iespējams atkārtots kritums un no valsts puses būtu jāsāk domāt par jauniem ekonomikas atbalsta pasākumiem," viņš sacīja.
Āboliņš piebilda, ka IKP dati apstiprina to, kas jau iepriekš bija redzams īstermiņa ciparos - ekonomikā šobrīd veidojas būtiska plaisa starp preču un pakalpojumu nozarēm. Mazumtirdzniecība trešajā ceturksnī uzrādīja kāpumu salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, savukārt apstrādes rūpniecībā ražošanas apmēri ir tuvu pirmskrīzes līmenim. Arī tuvākie mēneši rūpniecībā būs pietiekoši labi, jo eksporta pasūtījumi rūpniecībā pasaulē pieaug un starptautiskā tirdzniecība stabilizējas. Taču pakalpojumu nozarēs situācija ir būtiski sliktāka. Tūrismā un izklaides pakalpojumos, atgriešanās pie iepriekšējā līmeņa, šķiet, būs iespējama vien tad, kad pret Covid-19 vīrusu būs pieejama vakcīna vai efektīva ārstēšana.
"Vērtējot IKP un citus ekonomikas datus, šobrīd ir jābūt ļoti piesardzīgiem, jo tos ietekmē gan Covid-19 pavasara šoks un atkopšanās no tā, gan patēriņa struktūras maiņa, un ir liela neskaidrību par ilgtermiņa izaugsmi. Dažādi rādītāji signalizē dažādas lietas par notiekošo ekonomikā un, tas ka redzam strauju atkopšanos, nenozīmē, ka turpināsies iepriekšējā izaugsme. Piemēram, "Google" un "Apple" mobilitātes rādītājos, Latvija un Baltija vasarā bija starp līderiem pasaulē, taču kopš septembra sākuma atkal mazāk dodamies uz veikaliem un izklaides vietām. Arī mūsu bankas POS terminālu apgrozījums liek domāt, ka patēriņš ir stabilizējies, bet iepriekšējo līmeni vēl nesasniedz un pagaidām tas arī neaug. Drīzāk pretēji, septembrī un oktobrī patēriņš atkal nedaudz krīt. Un šīs tendences sākās pirms Covid-19 otrā viļņa," klāstīja Āboliņš.
Viņš pauda pārliecību, ka tuvāko divu gadu laikā mēs noteikti redzēsim straujas izaugsmes periodu Latvijā, bet tas varētu notikt drīzāk 2022.gadā, nevis 2021.gadā.
Āboliņš prognozēja, ka Latvijas IKP šogad samazināsies par apmēram 4,3%, kamēr nākamajā gadā IKP pieaugs par 3,6%, lai gan nenoteiktība joprojām ir ļoti liela.
"Šobrīd lielākais risks noteikti ir Covid-19 otrais vilnis, tomēr bažas rada arī vājums Covid-19 neskartajās nozarēs, piemēram, IT un biznesa pakalpojumu eksportā, un valsts budžetā plānotais investīciju kritums 2021.gadā. Salīdzinājumā ar 2020.gadu valsts investīcijas nākamgad varētu sarukt pat par 19%. Situācija varētu būt labāka, tomēr, iespējams, pārāk lielas cerības liekam uz ES atjaunošanas fondu. Tas joprojām nav ratificēts, un tā līdzekļi var nepaspēt ieplūst ekonomikā nākamgad. Tikmēr mājsaimniecības un uzņēmumi aizņemas piesardzīgi, turpinot uzkrāt līdzekļus, tādēļ būvniecības kritums nākamgad varētu būt nepatīkamākais pārsteigums ekonomikā," sacīja Āboliņš.
"Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš atzīmēja, ka nākotnes prognozēšana šobrīd ir īpaši riskanta, taču sagaidāms, ka šogad ceturtajā ceturksnī IKP salīdzinājumā ar trešo ceturksni atkal samazināsies. "Ceturkšņa ietvaros pa mēnešiem būs izteikta lejupslīde, bet tā būs aptuvens spoguļattēls trešajam ceturksnim, kura ietvaros aktivitāte auga. Tātad otrā pusgada aktivitātes līkne kopumā varētu izskatīties pēc divslīpju jumta," viņš sacīja.
Strautiņš prognozēja, ka šogad IKP samazināsies par apmēram 5%, savukārt nākamgad ekonomika varētu augt par apmēram 4%. Taču, ja līdz vakcīnas pieejamībai Eiropā būs arī trešais pandēmijas vilnis, izaugsme nākamgad var būt krietni lēnāka.
"Pēc prognožu uzlabošanās kopš aprīļa tās šobrīd atkal pasliktinās. Taču pandēmijas otrā viļņa radītās ekonomiskās grūtības, visdrīzāk, nebūs tik lielas kā pavasarī. Daudz mazāks ir pārsteiguma efekts, kas traucēja piegādes ķēdes, nav un netiek plānota robežu slēgšana attiecībā pret citām Šengenas zonas valstīm. Nozares, kuras ir visjūtīgākās pret vīrusa ietekmi, jau šobrīd darbojas ar ļoti samazinātu jaudu, tāda lejupslīde kā martā un aprīlī vairs nav iespējama pat teorētiski. Ārvalstu tūristu Latvijā jau šobrīd gandrīz vairs nav. Nav gaidāmas lielas grūtības rūpniecībā, kurai arī pirmais vilnis traucēja tikai nedaudz. Pasaulē sāk iedarboties būvniecības stimulēšanai domātie pasākumi - gan valsts pasūtījumi, gan zemās procentu likmes. Par to liecina industriālo metālu cenu kāpums, kas ir augstākais kopš 2018.gada jūlija, arī augstās koksnes cenas," pauda Strautiņš.
Viņš atzīmēja, ka pandēmijas ietekme uz ekonomiku var mazināties, atkāpjoties pašai pandēmijai, kas būtu vēlamais scenārijs, taču ietekme var mazināties arī cilvēkiem samierinoties ar augstāku riska līmeni - aprodot ar domu, ka dzīvot ir kļuvis bīstamāk.
"Var sagaidīt, ka Baltijas valstīs epidēmijas otrā viļņa ekonomiskā cena būs mazāka, bet cena dzīvību un ilglaicīgu veselības problēmu izteiksmē - diemžēl lielāka. Cilvēkiem ir svarīgi mazināt riskus, bet tas nav vienīgais viņu dzīves mērķis. Dienišķā saslimšanas gadījumu statistika notrulina. Cilvēki pierod pie tā, ka dzīvot kļuvis bīstamāk. Pacietība pamazām izsīkst, var zust atbalsts stingriem brīvības ierobežojumiem gan politiskā, gan individuālā līmenī," atzina Strautiņš.
Viņš piebilda, ka pandēmijas ekonomisko ietekmi jau pirms tās beigām var mazināt, specializējoties nozarēs, kuras ir mazāk skartas. "Ilgākā laikā ekonomikas pielāgošanās spējas ir gandrīz bezgalīgas. Šajā ziņā Latvijai ir labas starta pozīcijas, daudz eksportējam gan pārtiku, gan celtniecībā izmantojamās preces un citus šobrīd pieprasītus produktus.Taču nevajadzētu paļauties tikai uz tirgus ekonomikas "dabisko" elastību," minēja Strautiņš.
Jau vēstīts, ka Latvijas IKP šogad trešajā ceturksnī, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem un arī koriģētajiem ātrā novērtējuma datiem, samazinājies par 3,1%, salīdzinot ar 2019.gada attiecīgo periodu. Savukārt šogad trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar otro ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, IKP pieaudzis par 6,6%.
2020.gada trešajā ceturksnī Latvijas IKP salīdzināmajās cenās bija 6,704 miljardu eiro apmērā.
Izvērsts ziņojums par precizēto IKP apmēru un izmaiņām 2020.gada trešajā ceturksnī tiks publicēts 30.novembrī.