Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) nākamajā gadā Latvijā varētu pieaugt par 3,1-4,3% prognozēja banku analītiķi.
"Swedbank" galvenā ekonomiste Latvijā Līva Zorgenfreija sacīja, ka progress zinātnē, ASV vēlēšanu iznākums un cerība par breksita vienošanos ļauj domāt, ka 2021.gadā pasaule varēs nedaudz uzelpot.
"Galvenais optimisma avots, protams, ir vakcīnas, kas ir devušas cerību, ka atgriešanās pie normālākas dzīves būs jau salīdzinoši drīz. Protams, riski saglabājas augsti, jo vīruss var mūs vēl pārsteigt ar jaunām un bīstamākām mutācijām, pret kurām nākas pielāgot vakcīnas, tā paildzinot krīzi. Skaidrs, ka jebkurā gadījumā vīruss pilnībā neizzudīs, līdz ar to - daļa ierobežojumu vēl saglabāsies. Taču, pieņemot, ka vakcīnu stāsts būs veiksmīgs, ekonomikas attīstība pēc 2020.gada amerikāņu kalniņiem 2021.gadā kļūs "garlaicīgāka"," sacīja Zorgenfreija.
Viņa prognozēja, ka Latvijas IKP nākamajā gadā augs par 3,1%, tostarp ātrākus izaugsmes tempus ekonomika varētu uzņemt vasarā, iesildoties 2022.gada vēl straujākai izaugsmei.
Zorgenfreija atzīmēja, ka, netipiski krīzēm, 2020.gadā kopējie mājsaimniecību uzkrājumi strauji auga, jo turīgākā sabiedrības daļa vīrusa dēļ cieta mazāk, un netērēja nevis tādēļ, ka nebūtu, ko tērēt, bet tādēļ, ka nebija, kur tērēt. 2021.gada sākumā ierobežojumi vēl būtiski kavēs aktivitāti, bet tiklīdz vīrusa draudi būs mazāki, un patēriņš tiks mazāk iegrožots, spēcīgākā izaugsme gaidāma tajos sektoros, kas vīrusa dēļ iepriekš vairāk cieta - restorānos, izklaidē un kultūrā, izmitināšanā, tūrismā, gaisa transportā. "Tomēr, lai gan tempi būs strauji, pirmskrīzes līmeņus vairākās šajās nozarēs vēl kādu laiku neredzēsim," viņa sacīja.
Tāpat "Swedbank" galvenā ekonomiste Latvijā minēja, ka tranzītā kritums ir strukturālu pārmaiņu dēļ līdz ar to diez vai šīs jomas rādītāji priecēs arī 2021.gadā, savukārt veselīga izaugsme prognozēta no eksporta atkarīgajā apstrādes rūpniecībā, kas pirmajā krīzes vilnī cieta, bet spēja ļoti strauji atgūties, un otrajā vilnī gan Eiropā, gan Latvijā līdz šim turas labi. Arī mazumtirdzniecība 2020.gadā uzrādīja augstu elastību, un 2021.gadā tā turpinās augt.
"Gada pirmajā pusē, iedzīvotājiem realizējot atlikto patēriņu pēc ierobežojumu mazināšanas, temps būs straujāks. Taču uz gada vidu, mazumtirdzniecībai patērētāju uzmanība būs jādala ar pakalpojumu nozarēm, līdz ar to tempu ziņā tā diez vai būs starp nozarēm ar straujāko izaugsmi," piebilda Zorgenfreija.
Viņa arī minēja, ka būvniecības nozari vīruss līdz šim saudzējis, un tālāka nākotne solās būt gaiša, jo attīstībai palīdzēs valsts un Eiropas Savienības (ES) fondu investīcijas. Tomēr lielos investīciju projektos tipiska blakne ir kavēšanās, tādēļ prognozējams, ka būvniecība uzņems apgriezienus tikai uz gada otru pusi.
Arī "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš prognozēja, ka 2021.gadā Latvijas IKP pieaugs par 3,1%.
"Pandēmijas otrā viļņa dēļ 2021.gada pirmajā ceturksnī IKP izmaiņas gada laikā joprojām būs ar mīnusa zīmi. Pie izaugsmes atgriezīsimies otrajā ceturksnī. Vakcinācija sāksies janvārī, bet tās ietekme makroekonomiskus mērogus sasniegs otrajā ceturksnī. Taču vīrusa ekonomiskā ietekme nebeigsies vienā dienā, tas būs process, kas turpināsies arī gada otrajā pusē. Katram imunitātes procentam, gan "dabiski", gan ar vakcīnu palīdzību sasniegtajam, būs nozīme," sacīja Strautiņš, piebilstot, ka par drošu kolektīvās imunitātes slieksni uzskata apmēram 60%, bet salīdzinājumi starp ASV štatiem rāda, ka vietās, kurās bija spēcīga epidēmija pavasarī un imunitāti ieguvušo iedzīvotāju īpatsvars ir 20-25%, vīruss šobrīd izplatās būtiski lēnāk.
Tāpat Strautiņš prognozēja, ka 2022.gadā Latvijas IKP pieaugs par apmēram 6%. "Šajā laikā Latvijas ekonomika baudīs unikāli labvēlīgu apstākļu sakritību - strauja eksporta tirgu atgūšanās, iekšējo ierobežojumu atcelšanas efekts, sabiedriskā sektora investīciju bums," viņš piebilda.
Strautiņš norādīja, ka Latvijas eksportam nākamais gads būs samērā labvēlīgs. "Šis gads ir parādījis, ka pandēmija nenodara lielu kaitējumu Latvijas preču eksportam - dažas nozares cieš, citas iegūst, taču, kopumā vērtējot nav lielas ietekmes. Liels risks joprojām ir vīrusa ietekme uz ražošanas organizēšanu, laiku pa laikam daļa uzņēmumu būs spiesti samazināt jaudas. Tāpēc 2021.gada pirmajā ceturksnī lielākā eksporta nozare - rūpniecība vēl darbosies "pa nullēm" salīdzinājumā ar 2020.gada sākumu, bet otrajā ceturksnī tai paredzams straujš kāpums, pateicoties bāzes efektam, jo pandēmijas pirmais vilnis visvairāk izpaudās 2020.gada pavasarī. Savukārt gada otrajā pusē attīstību virzīs pasaules ekonomikas straujā atgūšanās," klāstīja "Luminor" ekonomists.
Viņš arī atzīmēja, ka pēc pārsteidzoši laba 2020.gada kokapstrādē ir iespējams izlaides kritums, ko radīs krass apaļkoku deficīts, taču pasaules ekonomikas atgūšanās veidos ļoti labvēlīgu vidi metālapstrādei un mašīnbūvei.
Tāpat Strautiņš norādīja, ka lauksaimniecība un mežsaimniecība 2020.gadā bija visveiksmīgākā nozare, vienīgā, kas pārspēja vēsturiski vidējo attīstības tempu. Turpretim, ja vien nebūs vēl viena izcila labības audzēšanas sezona, 2021.gadā nozare varētu nonākt mīnusos, kas arī iepriekš tā ir noticis pēc labas ražas gadiem.
Pakalpojumu eksporta nozarēs, pēc Strautiņa teiktā, nākamais gads joprojām būs ļoti dažāds. Viesnīcu un restorānu nozarei 2021.gada pirmais ceturksnis varētu būt vissmagākais periods, jo joprojām būs stingri pulcēšanās ierobežojumi, kā arī praktiski nebūs ārvalstu tūristu. "Apvienojumā ar naudas rezervju izsīkšanu tas var radīt eksistenciālas problēmas lielai daļai nozares uzņēmumu. Taču turpmākajos ceturkšņos sagaidāma strauja situācijas uzlabošanās, tomēr vēl ne atgriešanās pie pirms pandēmijas līmeņa, kas varētu notikt vien 2022.gadā. Lēnāk atgūsies arī atpūtas un izklaides nozare, jo ierobežojumi masu pasākumos, visdrīzāk, turpināsies līdz pat nākamā gada beigām," sacīja Strautiņš.
Viņš arī atzīmēja, ka turpretim informācijas tehnoloģiju (IT) un biznesa pakalpojumu nozarēm nākamais gads būs ļoti labvēlīgs - turpināsies eksporta kāpums, bet iekšējais tirgus atgūsies no diezgan mērenā pieprasījuma krituma 2020.gadā.
"Sagaidu, ka mērens, aptuveni pāris procentu vērts pieaugums varētu būt transporta sektorā, taču tas ļoti atšķirsies dažādos gada ceturkšņos. Te, līdzīgi kā viesnīcu un restorānu nozarē, pērnā gada bāzes līnija ir ļoti nelīdzena. No dziļas krīzes atgūsies aviopārvadājumi, taču preču tranzīts varētu palikt zemākajā līmenī, kur tas nonāca 2020.gada vidū," minēja Strautiņš.
Tāpat viņš norādīja, ka Latvijas ekonomikas lielākajā nozarē - tirdzniecībā, nākamgad varētu būt diezgan spēcīgs pieaugums - par apmēram 5%, taču visgrūtāk prognozējamā lielā nozare nākamgad būs celtniecība - dzelzceļa "Rail Baltica" būvniecība pakāpeniski uzņems apgriezienus, taču pandēmijai varētu būt gara "aste" privātā sektora pasūtījumos.
Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš atzīmēja, ka pēdējos mēnešos kopš Latviju ir skāris Covid-19 otrais vilnis 2021.gada IKP izaugsmes prognozes ir nācies pārskatīt uz leju, taču labā ziņa ir tā, ka Covid-19 otrā viļņa ietekme uz ekonomiku pagaidām ir būtiski mazāka nekā pavasarī, lai arī ierobežojumi regulāri tiek pastiprināti.
"Mūsu klientu maksājumu karšu apgrozījums kopš septembra ir samazinājies tikai nedaudz un elektroenerģijas patēriņš norāda uz pietiekami noturīgu ražošanu. Protams, nozares, kuru darbība atkal tiek ierobežota, cietīs, taču ekonomikas noskaņojuma indikatoru kritums novembrī ir bijis salīdzinoši neliels," piebilda Āboliņš.
Tāpat viņš norādīja, ka šobrīd ir diezgan skaidrs, ka vismaz atsevišķi ierobežojumi cīņai ar Covid-19 izplatību būs nepieciešami līdz pavasarim vai vasarai. Tādēļ 2021.gada sākums ekonomikā būs lēns. Vienlaikus no nākamā gada vidus ekonomikas atkopšanās uzņems apgriezienus, it īpaši, ja piepildīsies cerības attiecībā uz vakcīnas pieejamību gada otrajā pusē.
"Nākamā gada pirmā puse būtiski atšķirsies no gada otrās puses, taču 2021.gadā kopumā, pēc manām prognozēm, Latvijas IKP izaugsme būs aptuveni 3,3%. Nelielas bažas rada tas, ka 2020.gadā izaugsmes tempi būtiski noplakuši arī Covid-19 tieši neskartajās nozarēs, piemēram, IT pakalpojumos, tomēr 2022.gads varētu būt ļoti labs, jo ekonomikā ieplūdīs apjomīgas ES investīcijas un IKP pieaugums varētu pārsniegt 5%," sacīja Āboliņš.
Viņš arī atzīmēja, ka ekonomikas atkopšanās 2020.gada otrajā pusē bija negaidīti strauja, taču nepilnīga - situācija dažādās tautsaimniecības nozarēs joprojām ļoti atšķiras.
"Covid-19 pandēmija ir mainījusi patēriņa un ekonomikas struktūru. Preču nozarēs, piemēram, mazumtirdzniecībā un apstrādes rūpniecībā, apgrozījumus ir tuvu vai pat virs pirms Covid-19 līmeņa, savukārt atsevišķām pakalpojumu nozarēm joprojām klājas smagi un to darbība ir būtiski ierobežota. Labā ziņa ir tā, ka pakalpojumu nozares strauji atkopjas tiklīdz to ļauj epidemioloģiskā situācija. Papildus tam pēdējos nedēļu laikā Latvijas valdība ir lēmusi arī par papildus 100 miljonu eiro piešķiršanu ceļu būves nozarei, kas ļauj pozitīvāk raudzīties uz būvniecības perspektīvām nākamgad," teica bankas "Citadele" ekonomists.
Viņš prognozēja, ka 2021.gada pirmajā pusē labākie rādītāji varētu būt rūpniecībai un mazumtirdzniecībai. "Ražotāju noskaņojums šobrīd ir labā līmenī, un jaunie rūpniecības pasūtījumi Latvijā aug. Arī pasaulē vadošais ražotāju iepirkumu menedžeru noskaņojuma indekss ir sasniedzis augstāko līmeni kopš 2018.gada, un pasaules tirdzniecība faktiski ir atgriezusies pirms Covid-19 līmenī. Tādēļ nākamgad izaugsme Latvijas rūpniecībā varētu būt robežās no 3% līdz 4%. Vienlaikus gada otrajā pusē, uzlabojoties epidemioloģiskai situācijai, pieprasījumus pēc pakalpojumiem augs būtiski straujāk nekā pēc precēm, un gada otrajā pusē, visticamāk, būtiskus pieaugumus no šī brīža zemajiem līmeņiem redzēsim pakalpojumu nozarēs, taču tas varētu piebremzēt rūpniecības pieaugumu," klāstīja Āboliņš.
Savukārt "SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis minēja, ka ar Covid-19 ekonomikai un iedzīvotājiem nāksies rēķināties arī nākamgad, īpaši gada sākumā un, līdzīgi kā šogad, arī rudens beigās.
"Gada sākuma mēnešos ekonomika tiks mākslīgi bremzēta, lai kontrolētu vīrusa izplatību. Tomēr vakcinācijas sākšana ļaus daudziem sektoriem pamazām justies brīvāk un atsākt darbību. Īpaši spēcīgs atsitiens ekonomikā uzvirmos gada otrā ceturkšņa beigās un trešajā ceturksnī," teica Gašpuitis, piebilstot, ka, atgriežoties vīrusa riskam, izaugsme gada nogalē piebremzēsies, bet no pašreizējās situācijas atkārtošanās ir jāspēj izvairīties.
Viņš minēja, ka labu atgūšanās pamatu sniedz salīdzinoši stabilā situācija darba tirgū. Bezdarbs vēl pieaugs, bet atbalsta pasākumi to noturēs no nesamērīgi strauja pieauguma. Kritiska nozīme būs sabiedrības vairākuma spējā ievērot nosacījumus šā gada beigās, lai panāktu saslimstības ierobežošanu.
"Jo labāki būs rezultāti, jo no stabilākām pozīcijām ieiesim 2021.gadā. Paveiktos, ja janvāra februāra sākumā laikā saslimstību izdotos stabilizēt un ar vakcīnas palīdzību piedzīvotu pakāpenisku atjaunošanos. Ja neizdosies, katrs nākamais mēnesis ierobežojumos kavēs izaugsmi, nesot līdi izrietošās blaknes un pazemināsies arī prognozes. Jautājums ir, cik aktīva būs sabiedrības vakcinēšanās, kas veidos jau 2021.gada noslēguma fonu. Lielākā iespēja būs vasarā, kad risks būs zems, bet tas savukārt mazinās vēlmi to veikt, palielinot uzliesmojuma iespējas rudenī," pauda Gašpuitis.
Viņš prognozēja, ka 2021.gadā Latvijas IKP pieaugs par 4,3%.
Vienlaikus Gašpuitis atzīmēja, ka nepatīkamas vēsmas radītu tā saucamā "cietā breksita" scenārijs, kas var sabremzēt eksporta izaugsmi, bet pozitīvākas ekonomikas perspektīvas stimulēs uzņēmēju pārliecību īstenot projektus, atdzīvosies iekšzemes patēriņš, kā arī parādīsies izaugsme tūrisma, izklaides un viesmīlības nozarēs, kas izjuta lielāko triecienu, tomēr tās pirmskrīzes līmenī atgriezties nespēs - tas notiks 2022.gadā un pat vēlāk.
Viņš minēja, ka spēcīgi turpinās augt tirdzniecība, kā arī labas perspektīvas ir lauksaimniecībai. Tāpat būtiski saruks vai pat izzudīs tranzīta un finanšu sektora transformācijas negatīvā ietekme. Lielas cerības ir uz aktīvu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) ieguldījumu izaugsmē, kā arī globālo ķēžu korekcijas un citi faktori ļaus turpināt augt apstrādes rūpniecībai, taču, lai to veicinātu, ir jāpalielina atbalsts nozarei.
Jau vēstīts, ka Latvijas IKP šogad deviņos mēnešos salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, samazinājās par 4,3%, salīdzinot ar 2019.gada attiecīgo periodu.