Ungārija un Polija pirmdien, domājams, nobloķēs Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžetu un plānu bloka tautsaimniecības atveseļošanai pēc koronavīrusa pandēmijas izraisītās krīzes.
Ungārija un Polija iebilst pret likuma varas principu ievērošanu sasaistīšanu ar ES finansējuma saņemšanu.
Jūlijā četras dienas ilgušajā samitā tika panākta vienošanās par 750 miljardus eiro liela fonda izveidošanu bloka tautsaimniecības atveseļošanai pēc koronavīrusa pandēmijas izraisītās krīzes, kā arī par triljona eiro atvēlēšanu nākamajam ilgtermiņa budžetam.
ES līderi uzskatīja, ka līdz ar šo vienošanos domstarpības ir atrisinātas. ES līderi arī atrisināja domstarpības ar Eiropas Parlamentu (EP) par prioritātēm ES finansējuma sadalē, un budžeta projekts ir gatavs apstiprināšanai.
Taču kāds augsta ranga ES diplomāts ziņu aģentūrai AFP izteicies, ka situācija atkal pāraugusi krīzē.
Polija un Ungārija noraida ideju, kas paredz piekļuvi ES fondu līdzekļiem saistīt ar Briseles viedokli par to, vai valstis ievēro likuma varas principus.
Polijas premjerministrs Mateušs Moraveckiss pagājušajā nedēļā paziņoja, ka Polija varētu izmantot savas veto tiesības, ja Eiropas Savienības fondu sadalījums tiks sasaistīts ar likuma varas ievērošanu.
Polijas tieslietu ministrs Zbigņevs Zjobro šodien pauda līdzīgu viedokli.
"Jautājums ir, vai Polija (..) tiks pakļauta politiskai un institucionālai verdzībai," sacīja Zjobro.
"Jo tā nav likuma vara, kas ir tikai iegansts, bet tā patiesībā ir institucionāla, politiska verdzība, radikāla suverenitātes ierobežošana," paziņoja Zjobro.
Savukārt Ungārijas premjerministra Viktora Orbāna preses pārstāvis pārmeta pārējām ES valstīm, ka tās mainījušas noteikumus kopš samita jūlijā, un ļāva noprast, ka Ungārija nobloķēs gan daudzgadu budžetu, gan tautasimniecības atveseļošanas plānu.