Vides aizsardzības vārdā nedrīkst veidot nepanesamu slogu lauksaimniekiem, pēc dalības Portugāles prezidentūras rīkotajā Eiropas Savienības (ES) Lauksaimniecības un zivsaimniecības padomes neformālajā konferencē pauda Zemkopības ministrs Kaspars Gerhards (NA).
Gerhards uzsvēra, ka, panākot vienošanos ar Eiropas Parlamentu (EP), jāsaglabā līdzsvarotas vides un klimata prasības, lai lauksaimnieki tās turpmāk varētu īstenot un lai jaunās prasības neveidotu negatīvu ietekmi uz lauku apvidu attīstību, pārtikas ražošanu un nodrošinājumu.
"Arī līdz šim esam bijuši uzstājīgi, norādot, ka ir vitāli svarīgi saglabāt līdzsvaru starp vides prasībām un reālajām iespējām tās īstenot lauksaimniecības nozarē. Vides aizsardzības vārdā mēs nedrīkstam veidot nepanesamu slogu lauksaimniekiem un apdraudēt lauksaimniecības nozares pastāvēšanu," piebilda ministrs.
Gerhards uzsvēra, ka lauksaimniecība ir tautsaimniecībai svarīga nozare, kas iedzīvotājiem nodrošina pārtiku, tādēļ būtiski ir veidot tādu vides politiku, kas vienlaikus nes labumu kā sabiedrībai, tā videi.
"Turklāt Breksits un Covid-19 pandēmijas krīze ir ievērojami ietekmējusi Latvijas, Eiropas un arī pasaules ekonomiku, līdz ar to patlaban ir īpaši svarīgi pieņemt ilgtspējīgus un realizējamus lēmumus, lai kopīgiem spēkiem tiktu veidota tāda vides politika, kas nes labumu sabiedrībai un videi, vienlaikus neapdraudot lauksaimniecības nozares pastāvēšanu un lauku reģionu dzīvotspēju," stāstīja ministrs.
Līdztekus, 2020.gada 24.decembrī ES un Apvienotā Karaliste beidzot panāca vienošanos par attiecībām nākotnē pēc Breksita, kur ES un Apvienotās Karalistes Tirdzniecības un sadarbības līgums nosaka nulles tarifus un nulles kvotas visām precēm, arī lauksaimniecības un zivsaimniecības produktiem, skaidroja ministrijā.
ZM uzsvēra, ka ir skaidrs, ka savstarpējā tirdzniecība ar precēm un produktiem kļūs sarežģītāka, jo imports un eksports būs pakļauts muitas formalitātēm un būs jāveic pārbaudes uz robežas.
Kā norādīja Gerhards, ES tirdzniecības stratēģijai ar trešajām valstīm, attiecībā uz lauksaimniecības nozari, ir jābūt pārdomātai un tai nevajadzētu nonākt pretrunā ar ES kopējās lauksaimniecības politikas mērķiem. Tāpat brīvās tirdzniecības nolīgumiem ar trešajām valstīm ir jābūt sabalansētiem un tajos jāņem vērā ES dalībvalstu ilgtermiņa intereses, sevišķi lauksaimniecības sektorā, uzsvēra ministrs.
Jau ziņots, ka pirmdien, 25.janvārī, zemkopības ministrs piedalījās Portugāles prezidentūras rīkotajā ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības padomes neformālajā konferencē, kurā ES dalībvalstu ministri apsprieda aktuālos jautājumus par lauksaimniecības, pārtikas un zivsaimniecības produktu tirdzniecību, tostarp arī nepieciešamību panākt vienošanos ar EP par ES kopējo lauksaimniecības politiku, kā arī turpmākajām attiecībām ar Apvienoto Karalisti pēc Breksita vienošanās panākšanas.
Tāpat ziņots, ka šogad sākas jauns ES septiņu gadu plānošanas periods, kurā ES lauksaimniecības politikā no 2023.gada būs paredzēti izmainīti nosacījumi.
Kopējā Latvijas tiešo maksājumu aploksne 2021.-2027.gadam būs 2,48 miljardi eiro, savukārt finansējums lauku attīstībai 2021.-2027.gadā būs 848 miljoni eiro. Papildus ir piešķirts ES finansējums 85 miljonu eiro apmērā lauku attīstības pasākumiem, lai veicinātu atgūšanos no Covid-19 krīzes.