Dzelzceļa projektu "Rail Baltica" varēs īstenot tikai ar Eiropas Savienības (ES) finansējumu, otrdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" pauda satiksmes ministrs Rihards Kozlovskis (JV).
"Mana iekšējā pārliecība ir, ka mēs varēsim attīstīt šo trasi tikai un vienīgi no Eiropas finansējuma," sacīja Kozlovskis.
Viņš arī uzsvēra, ka visām trim Baltijas valstīm projekta īstenošanā ir jābūt vienotām, jo arī Eiropas Komisija uz šo projektu skatās visas Baltijas līmenī.
"Jādara viss, lai mēs neraustītu viens otru un nerādītu ar pirkstu, bet tas notiek," sacīja satiksmes ministrs, piebilstot, ka nākamā piešķīruma apmērs būs atkarīgs no tā, kā projektā iesaistītās valstis uzvedīsies pašreizējā plānošanas periodā.
Tāpat viņš norādīja, ka pēc starptautiskā izvērtējuma par reālajām "Rail Baltica" pamattrases izmaksām un iespējamo laika rāmi valdība pieņems lēmumu, kā tieši projekts tiks īstenots, tādējādi pirms šī audita beigām par projekta īstenošanas reālajiem termiņiem zināmā mērā var tikai spekulēt.
LETA jau vēstīja, ka Igaunijas valsts kontrolieris Janars Holms jūnija sākumā pauda, ka Latvijas nespēja plānotajā termiņā līdz 20230. gadam pabeigt "Rail Baltica" nenovēršami radīs izmaksas arī Igaunijai.
Holms atzina, ka, objektīvi vērtējot, Latvijai nav reālu iespēju dzelzceļa posmu pabeigt laikus, un naudas summa, kas šim projektam būtu jāpiešķir īsā laika posmā, Latvijai ir būtiska.
Tāpat ziņots, ka atbilstoši pēdējam izvērtējumam "Rail Baltica" pirmās kārtas izmaksas Baltijā varētu sasniegt 14,3 miljardus eiro, no tiem Latvijā - 5,5 miljardus eiro, tomēr atbilstoši indeksācijai šī summa varētu sasniegt sešus miljardus eiro. Savukārt kopējās projekta izmaksas atbilstoši izmaksu un ieguvumu analīzei Baltijā var sasniegt 23,8 miljardus eiro.
Iepriekšējā izmaksu un ieguvumu analīzē 2017. gadā tika lēsts, ka projekts kopumā izmaksās 5,8 miljardus eiro.
"Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 mm) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.