atvijā nepieciešams palielināt Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) kapacitāti pašvaldību iepirkumu kontrolei atzīmēja Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijā (LLKA).
Asociācijā norādīja, ka LLKA un Latvijas Pašvaldību savienība (LPS), apkopojot kooperatīvo sabiedrību, kuras piedalās pašvaldību vai to iestāžu izsludinātajos publiskajos iepirkumos par pārtikas piegādi atbilstoši nacionālās pārtikas kvalitātes shēmu prasībām, pieredzi, secinājusi, ka PVD kapacitāti pašvaldību iepirkumu kontrolei ir jāpalielina, lai novērstu tirgus kropļošanu gadījumos, kad izsludinātā iepirkumā pretendents apliecina spēju piegādāt Latvijā ražotu produkciju, taču faktiski līguma izpildē piegādā lētāko Polijas vai Lietuvas preci.
LLKA pārstāvji norādīja, ka minētās situācijas veidojas, jo piegādātāji nesajūt kontroles vai pārbaudes neizbēgamību, kā arī šādu praksi veicina tas, ka pasūtītāji valsts un pašvaldību sektorā nenodrošina kontroli un auditus tādā apmērā, lai piegādātājam tiktu pieprasīti apliecinājumi par piegādātās preces izcelsmi katrā piegādes reizē.
Asociācijas valdes loceklis Edgars Brakše pauda, ka nereti sabiedrībai kampaņveidīgi tiek atgādināts, ka Latvijas ekonomikas galvenais sildīšanas faktors ir vietējās saražotās produkcijas iegāde, un, lai arī ne vienmēr tā ir lētāka par citās zemēs saražoto, tomēr maksimāli būtu uz to jātiecas.
"Visasāk situācija iezīmējās Covid-19 izsludināto ārkārtas apstākļu laikā, kad skolēnu pārtikas paciņās dominēja lētākā citzemju produkcija. Protams, visu nosaka budžets, taču, ja vēlamies, lai Latvijas sabiedrība kopumā sekotu labajiem piemēriem, tos vajadzētu sākt darīt vispirms pašvaldībām un to iestādēm ar publisko iepirkumu palīdzību," uzsvēra Brekše.
Viņš arī piebilda, ka praksē ir daudz gadījumu, kad gada laikā Latvijas slimnīcu, skolu, bērnudārzu, pansionātu un citu iestāžu ēdienreizēs Latvijā ražoti augļi un dārzeņi nav sastopami, lai gan publiskā iepirkuma dokumentos tiem norādīta vietējā izcelsme.
Tāpat Brekše uzsvēra - tā kā iepirkumiem neseko pārbaudes par augļu un dārzeņu izcelsmi, piegādātāji to izmanto, tādējādi apkrāpjot daudzus iesaistītos. "Skumjākais, ka visi šo situāciju zina, bet izliekas nemanām. Un cikls sākas no gala un turpinās," atzina LLKA valdes loceklis.
Vienlaikus LPS padomniece iepirkumu jautājumos Daina Dzilna minēja, pasūtītājs nonāk neapskaužamā situācijā, kad konstatē piegādātās preces neatbilstību, jo produkts ir nepieciešams ēdienreizes nodrošināšanai un, atteikties no piegādes kā neatbilstošas, nozīmē nenodrošināt noteikto ēdienkarti.
"Tāpēc ir svarīgi, lai ar šo produktu neatbilstošas izcelsmes problēmu cīnītos ne tikai atsevišķi pasūtītāji, bet valstī kopumā," uzsvēra savienības padomniece iepirkumu jautājumos.
Dzilna norādīja, ka Latvijā kompetentā iestāde par šiem jautājumiem ir PVD, kuri jau īsteno principu "kontrole no lauka līdz galdam", taču būtu jāpalielina tā kapacitāte.
"Cerīgi skatos arī uz Novada garšas aktivitātēm, kas nodrošinātu vietējās pārtikas produktu piegādātāju apzināšanu, un vienlaicīgi iekļautu tikai tos piegādātājus, kuri nodrošina savas preces izsekojamību. Tādējādi ne tikai iepirkumos, bet arī katrs pircējs varētu būt pārliecināts, ka tiešām iegādājas Latvijas produktu," minēja Dzilna.
LLKA apvieno lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības un mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības. Asociācijas mērķis ir radīt labvēlīgu vidi lauksaimnieku un mežsaimnieku kooperācijas attīstībai un veicināt sabiedrības izpratni par kooperācijas nepieciešamību un priekšrocībām. Pašlaik LLKA ir 50 biedru.
Savukārt LPS dibināta 1991.gadā, un tajā iesaistījušās 118 Latvijas pašvaldības, tostarp astoņas republikas pilsētas un 110 novadu pašvaldības.