Ievērojams vairākums jeb 89% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka lauksaimniecības joma ir nozīmīga valsts ekonomikai un eksportam, liecina biedrības "Apvienība par ilgtspējīgu lauksaimniecību un lauku vidi" un pētījumu kompānijas SKDS veiktā aptauja.
Pētījuma dati liecina, ka no tiem, kuri uzskata, ka lauksaimniecības joma ir nozīmīga Latvijas ekonomikai un eksportam, katrs otrais jeb 55% ir pārliecināti, ka tā ir ļoti nozīmīga. Tikai 6% aptaujāto iedzīvotāju šķiet, ka lauksaimniecībai Latvijā nav nozīmīgas lomas.
No iegūtajiem rezultātiem arī secināts, ka tie respondenti, kas ģimenē runā latviešu valodā, lauksaimniecības nozari biežāk uzskata par ļoti vai drīzāk nozīmīgu (93%) nekā tie, kuriem sarunvaloda ģimenē ir krievu (84%). "Tomēr jāuzsver, ka abās grupās absolūtais vairākums lauksaimniecību uzskata par svarīgu nozari Latvijai," norādīja biedrībā.
Vienlaikus 73% respondentu Latvijas lauksaimniecību uzskata par zaļu jeb dabai draudzīgu, 63% aptaujāto uzskata, ka lauksaimniecība Latvijā ir drīzāk videi draudzīga, savukārt 11% - par ļoti videi draudzīgu. Turpretī 20% aptaujāto norādījuši, ka lauksaimniecība Latvijā nav videi draudzīga.
Pētījumu centra SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš norādīja, ka vērtējot, cik zaļa jeb dabai draudzīga lauksaimniecība ir Latvijā, vērojama interesanta tendence - tie respondenti, kas atbildēja, ka nekad netiekas ar cilvēkiem, kuri dzīvo laukos un nekad netiekas ar lauksaimniekiem, bija salīdzinoši kritiskāk noskaņoti. Tomēr arī šajās grupās vairāk nekā 60% respondentu uzskata, ka lauksaimniecība ir zaļa un videi draudzīga.
"Kopumā pētījuma rezultāti dod skaidru vēstījumu politikas veidotājiem - Latvijas sabiedrības vērtējumā lauksaimniecība ir ļoti svarīga nozare Latvijas tautsaimniecībai. Piedevām iedzīvotāji to novērtē kā nozīmīgu pat tajā aptaujāto grupā, kuriem ar lauksaimniecību nav nekāda tieša sakara, kas bija neliels pārsteigums," sacīja Kaktiņš.
"Apvienības par ilgtspējīgu lauksaimniecību un lauku vidi" valdes priekšsēdētājs Valters Zelčs pauda, ka SKDS pētījums visai objektīvi parāda situāciju nozarē - lauksaimnieki saimnieko pārdomāti un tā, lai saimniecības būtu efektīvas un videi draudzīgas ilgtermiņā. Viņš arī skaidroja, ka par videi draudzīgu saimniekošanu Latvijas laukos norāda labie rādītāji gan nitrātu noteču zemajā apmērā, gan augu aizsardzības līdzekļu izmantojumā, gan pārtikas tīrības ziņā.
"To, ka lauksaimniecība Latvijā ir labi salāgota ar vidi, redzam, kaut vai salīdzinot mūsu lauku ainavu ar tipisko Rietumeiropas ainavu. SKDS dati ir skaidri - to redz un novērtē arī mūsu iedzīvotāji," uzvēra valdes priekšsēdētājs. Viņš piebilda, ka arī turpmāk lauksaimniekiem ir ambiciozi jāvirzās uz to, lai precīzo laukkopību, precīzu dzīvnieku ēdināšanu un augstāku lopu labturību ieviestu pilnīgi visās saimniecībās, padarot saimniekošanu Latvijā par globālu ilgtspējas piemēru.
Komentējot lauksaimniecības ekonomisko pienesumu, Zelčs norādīja, ka ir skaidrs, ka Latvija vairs nav agrāra valsts, tomēr gan skaitļi, gan sabiedriskā doma apliecina, ka lauksaimniecība ir stratēģiskas nozīmes nozare Latvijā.
Viņš skaidroja, ka 40% no Latvijas eksporta veido lauksaimniecība un mežsaimniecība. "Taču ne vienmēr aizdomājamies, ka šīm nozarēm ir arī papildu pozitīvā ietekme," uzsvēra valdes priekšsēdētājs, akcentējot, ka, līdztekus tiešajam devumam, ir jāņem vērā, ka viena darba vieta lauksaimniecībā dod aptuveni 25 darba vietas saistītajās nozarēs, tostarp transportā un loģistikā, pārtikas rūpniecībā, banku sektorā, mērniecībā un grāmatvedībā.
"Patlaban Latvija ir piektā lielākā graudu eksportētājvalsts Eiropas Savienībā. Arī citās nozarēs, piemēram, piena lopkopībā saražojam krietni vairāk nekā patērējam. Uzskatām, ka ilgtermiņā būtu aizvien mazāk jāeksportē izejvielas, bet jāfokusējas uz pārstrādātu produktu eksportu ar augstu pievienotu vērtību," norādīja Zelčs, piebilstot, ka naudas izteiksmē Latvijas lauksaimnieki saražo produkciju 1,4 miljardu eiro vērtībā.
SKDS aptauja veikta 2020.gada septembrī, tiešajās intervijās respondentu dzīvesvietās, aptaujājot 2024 iedzīvotājus visā Latvijā.
Biedrība "Apvienība par ilgtspējīgu lauksaimniecību un lauku vidi" izveidota, lai veidotu dialogu ar sabiedrību, kliedētu dezinformāciju par nozari un atklāti runātu par moderno lauksaimniecību, kas vērsta uz ilgtspējīgu saimniekošanu. Biedrības mērķis ir publiskajā telpā izplatīt uz zinātniskiem pamatojumiem balstītu informāciju par lauksaimniecības nozari Latvijā un Eiropas Savienībā. Biedrība apvieno nozari kopīgai Eiropas Zaļā kursa mērķu sasniegšanai, veicinot lauksaimniecību kā ilgtspējīgu un Latvijas ekonomikai stratēģiskas nozīmes nozari.
Kā liecina "Firmas.lv" dati, biedrība reģistrēta 19.februārī.