Latvijas mazās ostas ir atkarīgas koksnes un tās produktiem, konferencē "Savienojumu attīstība veiksmīgai Latvijas ostu darbībai "Baltijas transporta loks" Dienvidu koridorā" pauda Latvijas Mazo ostu asociācijas priekšsēdētājs un Rīgas plānošanas reģiona pārstāvis Jānis Megnis.
Viņš pauda, ka no kopumā mazajās Latvijas ostās 2020.gadā pārkrautajām kravām 1,735 miljonu tonnu apmērā 883 700 tonnas veidoja kokmateriāli, savukārt 445 800 tonnas - koksnes šķelda.
Megnis sacīja, ka tādēļ viens no Latvijas mazo ostu lielākajiem izaicinājumiem ir tieši kravu struktūras diversifikācija un areālu paplašināšana, tostarp ostu infrastruktūras izveide, piemēram, padziļināšanas, hidrobūvju un terminālu attīstībā, ražošanas un loģistikas centru attīstība ostās un reģionā, ārējās infrastruktūras attīstība, tai skaitā autoceļi, elektroapgāde un pielāgošanās dzelzceļa projekta "Rail Baltica" sniegtajām iespējām.
Tāpat asociācijas vadītājs pauda, ka izaicinājumus mazajām ostām sagādā projektu finansēšanas avoti, ko veido ostu pārvaldes resursi, ārējie resursi, piemēram, valsts, pašvaldību vai Eiropas Savienības (ES) fondu līdzfinansējums, kā arī ostas uzņēmumu resursi. Vienlaikus mazās osta saskaras arī ar izaicinājumiem likumdošanas un juridiskajos aspektos saistībā ar ostu pārvaldības modeļiem, speciāliem nodokļu režīmiem un ārējiem normatīviem aktiem.
Megnis tāpat atzīmēja, ka nereti mazās ostas sakaras ar ierobežotām iespējam paplašināties sauszemē, "roll on/roll off" (ro-ro) transporta attīstības iespējās, konkurenci ar citām Latvijas ostām, kā arī administratīvi teritoriālās reformas ietekmi.
No mazajām Latvijas ostām lielākais kravu apgrozījums 2020.gadā bija Skultes ostai - 969 000 tonnu, kas ir par 3,6% mazāk nekā gadu iepriekš. Seko Mērsraga osta ar 402 400 tonnu apgrozījumu, kas ir par 14,1% mazāk nekā 2019.gadā, un Salacgrīvas osta ar 303 500 tonnu apgrozījumu, kas ir par 0,6% vairāk nekā 2019.gadā.
Kopumā mazajās Latvijas ostās 2020.gadā pārkrautas 1,735 miljoni tonnu kravu, kas ir par 5% mazāk nekā gadu iepriekš.