Kalnu Karabahas reģionā izvietoti pirmie Krievijas miera uzturētāji, trešdien pavēstīja Krievijas armija. Tas noticis Armēnijas, Azerbaidžānas un Krievijas vienošanās ietvaros par uguns pārtraukšanu Kalnu Karabahas konfliktā.
Miera uzturētāji tagad kontrolē Lačinas koridoru, kas savieno Armēniju un Kalnu Karabahu, sacīja Krievijas Ģenerālštāba Galvenā operāciju direktorāta vadītājs Sergejs Rudskojs.
Viņš sacīja, ka Armēnijā iepriekš nogādāti 414 karavīri, astoņi helikopteri, vairāki desmiti transporta vienību.
"Aizvadīto 24 stundu laikā veikti 27 lidojumi," Rudskojs sacīja žurnālistiem.
Teju visi miera uzturētāju misijas karavīri ir piedalījušies humānajās operācijās Sīrijā, viņš piebilda.
9.novembra trīspusējā vienošanās par uguns pārtraukšanu paredz, ka uz saskares līnijas Kalnu Karabahā, kā arī līdzās Lačinas koridoram tiek izvietoti 16 Krievijas novērošanas posteņi, sacīja Rudskojs.
Krievijas armija uztur pastāvīgus kontaktus ar Azerbaidžānas un Armēnijas militāro vadību, lai novērstu incidentus un garantētu Krievijas miera uzturētāju drošību, viņš norādīja.
Reģionā miera uzturēšanas misijā tiks iesaistītas 1960 Krievijas militārpersonas, un tai būs 90 bruņutransportieri, paredz vienošanās.
Miera uzturēšanas operācijas štābs atradīsies Kalnu Karabahas galvaspilsētas Stepanakertas rajonā.
Azerbaidžānas prezidents lhams Alijevs izteicies, ka miera uzturēšanas centienos tiks iesaistīta arī Turcija.
9.novembrī Krievijas un Azerbaidžānas prezidenti un Armēnijas premjerministrs parakstīja vienošanos par pilnīgu karadarbības apturēšanu Kalnu Karabahā.
Azerbaidžānas un Armēnijas puses paliek ieņemtajās pozīcijās, reģionā tiek izvietoti Krievijas miera uzturētāji, paredzēts vienošanās nosacījumos.
Azerbaidžānas karaspēks konflikta eskalācijas gaitā ieņēmis lielu daļu Kalnu Karabahas teritorijas, arī otru lielāko pilsētu Šušu, kā arī daļu Kalnu Karabahas drošības buferzonas, ieskaitot tās dienvidu daļu, kas tai nodrošināja robežu ar Irānu.
9.novembra vienošanās paredz, ka armēņu spēki tiks atvilkti arī no pārējiem buferzonas rajoniem, bet armēņu kontrolē paliks tikai Stepanakerta ar tuvākajiem rajoniem, kā arī Lačinas koridors, kas šo apvidu savieno ar Armēniju.
Kalnu Karabahas konfliktā intensīvas kaujas atsākās 27.septembrī.
Tika ziņots, ka Azerbaidžānas spēkiem palīdzējuši Turcijas bruņoto spēku virsnieki un Turcijas organizēti kaujinieki no Sīrijas.
Azerbaidžānas un Armēnijas starpā valda naidīgas attiecības kopš pagājušā gadsimta deviņdesmitajiem gadiem, kad notika karš par galvenokārt armēņu apdzīvoto Kalnu Karabahu.
Kalnu Karabaha, kas padomju laikā bija Azerbaidžānas PSR sastāvā, kopš deviņdesmito gadu sākuma ir "de facto" neatkarīga armēņu republika. Kaut arī kopš PSRS sabrukuma Azerbaidžāna nekontrolēja Kalnu Karabahu, tā šo armēņu apdzīvoto reģionu uzskatīja par savu teritoriju. Arī starptautiskā sabiedrība uzskata Kalnu Karabahu par daļu no Azerbaidžānas, un neviena valsts nav atzinusi šo reģionu par neatkarīgu valsti.