Latvijā pēc ļoti optimistiska vērtējuma vakcinācijas vilnis pret Covid-19 varētu sākties februārī, portālam "lsm.lv" atklājusi Imunizācijas valsts padomes priekšsēdētāja Dace Zavadska.
Pēc tam, kad vakcīnu būs reģistrējusi Eiropas Zāļu aģentūra, paies vismaz vel pāris nedēļu, lai vakcīnu nogādātu vispirms ES valstīs un pēc tam vakcinācijas kabinetos. "Tāpēc pēc ļoti optimistiska vērtējuma, pati vakcinācija varētu sākties februārī," norādīja Zavadska.
Par samaksu, tostarp privātajās klīnikās, šīs vakcīnas nebūs pieejamas. Visas riska grupas tiks vakcinētas pēc kārtas - mediķi, cilvēki, kas vecāki par 60 gadiem, policisti, skolotāji un tā tālāk. "Ja pēc tam mēs redzēsim, ka vakcīnas vēl būs atlikušas, paplašināsim loku, kam tās būs pieejamas. Bet noteikti nebūs tā, ka privātās klīnikas sāks veidot savas maksas rindas," norādījusi Zavadska.
Sākumā vakcināciju veiks slimnīcas, iespējams, arī mobilās brigādes. Pēc tam pakāpeniski iesaistīsies lielie medicīnas centri, bet vēlāk droši vien arī ģimenes ārsti.
Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs norādīja, ka saskaņā ar Pasaules Veselības organizācija prognozēm visu valstu vajadzības pēc vakcīnām tiks apmierinātas līdz nākamā gada septembrim. "Tā nemēdz būt, ka uzreiz, janvārī, tiks izgatavots pietiekami daudz vakcīnu visiem," piebildis eksperts.
Runājot par imunitātes ilgumu, Zavadska norāda, ka dažiem pacientiem vakcīnu izstrādātāju brīvprātīgajās testēšanas grupās jau vasarā tika veikts pilns vakcinācijas kurss. Pagaidām neizskatās, ka antivielu koncentrācija viņiem pazeminās, taču, vai imunitāte turēsies gadu, divus vai piecus, pagaidām nav skaidrs. Pagaidām šī infekcija neizskatās pēc tādas, pret kuru pietiks vakcinēties reizi mūžā.
Tāpat patlaban nav iespējams pateikt, vai sabiedrībai nāksies ilgi sadzīvot ar Covid-19. Pastāv daudz infekcijas slimību, kuru uzliesmojumi notiek viļņveidīgi, ar maksimumiem ik pēc trim vai pieciem gadiem, bet starp uzliesmojumiem ir saslimstības kritums. Iespējams, ka ar Covid-19 būs analoģiski, un liela daļa pasaules iedzīvotāju galu galā iegūs imunitāti - vai nu no vakcīnas, vai izslimojot.
Zavadska arī norādīja, ka Eiropas Savienībā pieteikumus paātrinātai izvērtēšanai iesnieguši visi trīs vakcīnu ražotāji - "Pfizer", "Moderna" un "AstraZeneca", bet kuru no tām pirmo apstiprinās Eiropas Zāļu aģentūra, pašlaik nav iespējams pateikt. Latvija saista lielas cerības ar visām trim vakcīnām.
Iedzīvotājiem nebūs īpašas iespējas izvēlēties, kuru no pieejamajām vakcīnām saņemt. "Iespējams, viena vakcīna būs efektīvāka gados vecākiem cilvēkiem, cita - jauniešiem. To mēs vērtēsim. Tomēr kopumā, protams, īpašas iespējas izvēlēties nebūs," uzsvēra Zavadska.
Jau ziņots, ka Eiropas Zāļu aģentūra (EZA) šonedēļ saņēma divus pieteikumus reģistrēt vakcīnas pret Covid-19 - no uzņēmumiem "BioNTech" un "Pfizer", kā arī farmācijas kompānijas "Moderna".
Rekomendāciju par "BioNTech" un "Pfizer" izstrādāto vakcīnu EZA plāno sniegt līdz 29.decembrim, savukārt par "Moderna" vakcīnu - līdz 12.janvārim. Ja tiks secināts, ka šīs vakcīnas ir efektīvas, kvalitatīvas un drošas, EZA rekomendēs Eiropas Komisijai tās apstiprināt jeb reģistrēt. Tiklīdz vakcīnu reģistrēs Eiropas Savienībā (ES), iespējami īsā laikā - no dažām nedēļām līdz dažiem mēnešiem - tā būs pieejama vienlaikus vienādos apjomos visās ES dalībvalstīs.
Latvijas Veselības ministrija aplēsusi, ka Latvijas iedzīvotāju vakcinēšana pret Covid-19 2021.gadā varētu izmaksāt 26,7 miljonus eiro. Šīs izmaksas iekļautu samaksu par vakcīnām, to piegādi, loģistiku un ievadi, un tās plānots segt no valsts budžeta līdzekļiem neparedzētiem izdevumiem.
Tikmēr VM valsts sekretāre Daina Mūrmane-Umbraško šonedēļ Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" atklāja, ka pastāv cerība pirmās vakcīnas pret Covid-19 saņemt jau līdz Ziemassvētkiem vai nākamā gada sākumā.
Viņa sacīja, ka plānots sākumā saņemt 6000 vakcīnu, kas tiks izmantotas tieši mediķu vakcinēšanai.