Gaidot lielo vakcīnu apjomu aprīļa sākumā, Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pauda pārliecību, ka Latvija uz to laiku būs sagatavojusies gan vakcīnu lielā apjoma saņemšanai, gan arī operatīvai masu vakcinēšanai, lai straujiem soļiem samazinātu Covid-19 izplatību valstī.
Preses konferencē pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Kariņš pastāstīja, ka sarunā pirmā un galvenā tēma bija pandēmija. Kariņš atzīmēja, ka Latvija ir izaicinājuma priekšā - visā Eiropā un arī Latvijā izplatās jauns lipīgāks vīrusa paveids, turklāt, piemēram, Igaunijā, saslimstība nekontrolēti iet uz augšu. Viņš atgādināja, ka Latvija vakar Igaunijai piedāvāja palīdzību, izsakot gatavību uzņemt viņu Covid-19 pacientus Latvijas sistēmā, ja viņiem tas ir nepieciešams un palīdzētu.
Kariņš skaidroja, ka palīdzības sniegšana Igaunijai ir izrunāta ar Latvijas veselības ministru, lai saprastu, cik daudz Latvija var Igauniju atbalstīt krīzes brīdī. Pēc premjera sacītā, Igaunijas slimnīcu sistēma ir uz sabrukšanas robežas un Latvijai kā kaimiņam ir jāpalīdz.
Ministru prezidents pauda pārliecību, - ja Latvijas slimnīcu sistēma būtu uz sabrukšanas robežas, Igaunija rīkotos tieši tāpat, sniedzot palīdzīgu roku.
"Viņiem ir ļoti grūti. Vairumā Eiropas valstu pašlaik saslimstība iet vēlreiz uz augšu jeb sācies tā saucamais "trešais vilnis". Mēs laimīgā kārtā esam starp nedaudzām valstīm, kuru saslimstība turpina samazināties," sacīja premjers, piebilstot, ka Latvijas valdības mērķis ir darīt visu, lai šī samazinājuma tendence turpinātos.
Tāpēc otrdien valdības konceptuālie lēmumi ir nostiprinoši pasākumi, kas radikāli nemaina dažāda veida ierobežojumus, bet tos precizē, tādējādi palīdzot nodrošinot, ka "trešais vilnis" neveicinās jaunu saslimstības pieaugumu Latvijā, sacīja Kariņš.
Ministru prezidents pauda, ka tuvojas aprīlis, kad gaidāms lielais vakcīnu apjoms. Valdība ir uzklausījusi Veselības ministra Daniela Pavļuta (AP) un Vakcinācijas projekta biroja starpziņojumu par masu vakcināciju, tostarp to, kur tiks izveidoti lielie vakcinācijas centri. Šādus starpziņojumus plānots uzklausīt katru valdības sēdi, lai sekotu līdzi procesa virzībai.
"Mums ir svarīgi, lai uz aprīļa sākumu šie lielie [vakcinācijas] centri būtu gatavi un lai valsts ar gatavu infrastruktūru gaidītu vakcīnu piegādes, nevis gaidām piegādes un tad domājam, kā tās sapotēt," atzina Kariņš.
Pēc premjera sacītā, Vakcinācijas projekta birojs un Latvijas Pašvaldību savienība apstiprinājušas, ka uz aprīļa sākuma centri būs gatavi.
Ministru prezidents atkārtoti uzsvēra, ka izeja no Covid-19 krīzes ir vakcinācija un valsts uz to iet.
Runājot par valdības stabilitāti, Kariņa ieskatā valdība ir stabila un tās darbi virzās uz priekšu. Ministru prezidents atklāja, ka viņš kā premjers vērtē un skatās, kas valdībai ir vēl darāms, lai nodrošinātu ekonomikas transformāciju, izmantojot krīzes apstākļus, un iznākt no krīzes ar iespēju būt turīgākai tautai.
Jau tika ziņots, ka no diviem piedāvātajiem epidemioloģiskās situācijas stabilizēšanas scenārijiem valdība otrdien konceptuāli pauda atbalstu mērenākajam scenārijam, ar kuru valsts pārvaldē un privātajā sektorā strādājošajiem nāksies strādāt attālināti, bet klātienē atļaujot strādāt ražojošajiem uzņēmumiem.
Otrs piedāvātais scenārijs - "D" - paredzēja lielākus ierobežojumus jeb lokdaunu. Gala lēmumu par "A" scenāriju plānots pieņemt valdības sēdē ceturtdien, 11.martā.
Lai arī variants "C", kas paredz mīkstināt ierobežojumus, tādējādi prognozējami būtiski pasliktinot epidemioloģisko situāciju, netika iekļauts starp izvēles variantiem, tomēr izglītības un zinātnes ministrei Ilgai Šuplinskai (JKP) un labklājības ministrei Ramonai Petravičai (PCL; KLPV LV) tieši šis variants šķita atbilstošākais. Tiesa, ministres līdz ar pārējiem kolēģiem atbalstīja variantu "A" par mērenākiem ierobežojumiem.
Operatīvā vadības grupa izstrādāja kopumā četrus scenārijus, tomēr valdībai tika piedāvāts lemt par diviem - scenāriju "A", kas tostarp paredz priekšlikumus ekonomikas funkcionēšanai Covid-19 apstākļos, un scenāriju "D", kas paredz priekšlikumus maksimāliem piesardzības pasākumiem.
Operatīvās vadības grupas vadītājs, Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis aicināja ministrus atbalstīt "A" variantu, kas stātos spēkā jau no nākamās nedēļas. Viņš atzina, ka gadījumā, ja ieviešot "A" variantu, epidemioloģiskā situācija trīs nedēļu laikā uzlabosies, tad varētu lemt par pakāpenisku ekonomikas atvēršanu. Savukārt gadījumā, ja saslimstība ar Covid-19 augs, tad valdībai būtu jālemj par "D" variantu, kas paredz smagākus ierobežojumus jeb lokdaunu.
Valdības konceptuāli atbalstītais "A" scenārijs paredz, ka vīrusa izplatības mazināšana tiks balstīta uz attālinātu darbu. Vienlaikus darbu klātienē turpinās ražojošo nozaru uzņēmumi, kas kopumā nodarbina ap 221 000 cilvēku jeb 25% no valstī nodarbinātajiem. Ražojošie uzņēmumi varēs turpināt darbu, ievērojot maksimāli iespējamu darbinieku distancēšanos, ieviešot Covid-19 drošu nozares protokolu, piemēram, darbu maiņās.
Citās nozarēs darbu klātienē varēs atļaut tikai ar iestādes vadītāja atļauju, savukārt klātienes pakalpojumus varēs sniegt tikai ar iepriekšēju pierakstu.
Šī scenārija īstenošanas gadījumā rosināts piešķirt 60 eiro atbalstu katram strādājošajam par attālinātā darba veikšanu, šo summu neapliekot ar iedzīvotāju ienākuma nodokli.
"A" scenārijs paredz aizliegt apmeklēt publiskas vietas, nodrošināt viesnīcu uz Covid-19 pozitīva testa pamata, veicināt izmitināšanas programmas pieejamību, sedzot 80% no izmaksām, tostarp ēdināšanai, kā arī nodrošināt stingru inficēto un kontaktpersonu uzraudzību.
"A" scenārijs paredz mazināt maksimāli pieļaujamo pasažieru skaitu līdz 30% no transporta ietilpības, kā arī rosināts atteikties no pašvaldību stāvvietu maksas privātam transportam.
Šajā scenārijā paredzēta pūļa testēšana un mērķtiecīgs skrīnings nolūkā ātri identificēt Covid-19 perēkļus, lai tos lokalizētu, kā arī identificēt riskus konkrētos segmentos.
"A" scenārijs paredz bērnudārzu nodrošināt to bērnu vecākiem, kuri nevar strādāt attālināti.
Tāpat paredzēts savlaicīgi gatavot vienotu ierobežojumu mazināšanu un nozaru drošas, pakāpeniskas atvēršanas secību un plānu, balstoties uz nozaru nozīmīguma, epidemioloģisko un ekonomisko analīzi. Līdz šim identificētās jomas, kuras iekļaujamas analīzē ir aktīvās atpūtas vietas, amatiermāksla un mākslinieciskie kolektīvi, bērnu nometnes, ēdināšana, fotopakalpojumi klātienē, izglītība, pieaugušo profesionālā tālākizglītība, izklaides vietas, kultūrvietas un izstāžu vietas, organizētie tūrisma pakalpojumi, kultūras pasākumi, skaistumkopšanas un labsajūtas pakalpojumi, sporta inventāra noma iekštelpās, sporta nodarbību vietas un tirdzniecības vietas.
"A" scenārijs paredz, ka Covid-19 gadījumu skaits līdz 1.maijam jeb 55 dienās varētu sasniegt 27 389, hospitalizēto skaits - 3835, bet nāves gadījumu skaits varētu sasniegt līdz 548 gadījumiem. Savukārt kontaktpersonu loks veidotu 43 822 gadījumus.
No ekonomiskā aspekta "A" scenārijs vienā nedēļā radītu zaudējumus 49,4 miljonu eiro apmērā, trīs nedēļās - 148,2 miljonus eiro jeb 0,51% no iekšzemes kopprodukta (IKP).