Latvijā 70% iedzīvotāju nezina precīzi, cik daudz naudas katru mēnesi tērē abonementos un automātiskajos maksājumos, aģentūru LETA informēja "SEB bankā", atsaucoties uz veikto aptauju.
Abonementi un automātiskie maksājumi ir veids, kā apmaksāt iecienītos straumēšanas, veselības, fitnesa vai mākoņpakalpojumus, taču tie var kļūt arī par vienu no veidiem, kā nemanāmi zaudēt kontroli pār ikmēneša tēriņiem, piebilst bankā.
Puse aptaujāto var nosaukt aptuvenu tēriņu summu par saviem abonementiem un regulārajiem maksājumiem, bet 16% nav pārliecināti vai nezina to apmēru.
Aptaujā 39% atzinuši, ka vismaz reizi ir aizmirsuši atcelt bezmaksas izmēģinājumu, kas vēlāk pārvērties maksas abonementā. Ja pieskaita tos, kuri saka "iespējams, bet neatceros", šis īpatsvars sasniedz 52%.
Savukārt 5% aptaujāto norādījuši, ka viņiem nav abonementu un automātisko maksājumu.
Visbiežāk par liekiem vai nepietiekami izmantotiem abonementiem cilvēki uzskata video straumēšanu (20%), mūzikas straumēšanu (18%), kā arī mobilās lietotnes un to maksas funkcijas (17%). Vienlaikus 38% aptaujāto apgalvo, ka lieto visus abonementus, kurus ir iegādājušies.
"SEB bankas" finanšu pratības mentore Linda Šablinska norāda, ka problēma nav abonementi paši par sevi, bet gan tas, ka cilvēks nezina, par ko un cik regulāri maksā. Mazie digitālie maksājumi nav jāuztver kā nenozīmīgi. Tie jāuztver kā regulārs ieradums, kam budžetā ir noteikta cena.
"Digitālie abonementi var šķist nelieli - daži eiro par mūziku, filmu platformu, lietotni vai mākoņpakalpojumu. Taču tie ir maksājumi, kas atkārtojas katru mēnesi un gadā pārvēršas jau ļoti konkrētā summā. Tāpēc svarīgākais nav atteikties no visiem abonementiem, bet, piemēram, reizi ceturksnī pārskatīt, ko tiešām lietojam un par ko turpinām maksāt tikai inerces pēc," skaidro Šablinska.
Aptauju veikusi pētījumu kompānija "Norstat Latvija" 2026. gada jūnijā, aptaujājot 1000 Latvijas iedzīvotāju 18-74 gadu vecumā.