ЛатвияLETA18 мая 2021

Kopš 2018.gada prokuratūra apsūdzības celšanai saņēmusi 24 krimināllietas par vajāšanu

Kopš 2018.gada prokuratūra apsūdzības celšanai saņēmusi 24 krimināllietas par vajāšanu, no tām 18 ir nosūtītas tiesai izskatīšanai pēc būtības informēja prokuratūrā.

Prokuratūra paziņojumā presei raksta, ka sabiedrībā bieži ir izskanējuši pārmetumi tiesībaizsardzības iestādēm - Valsts policijai, prokuratūrai - par to, ka krimināllietas pēc Krimināllikuma panta par vajāšanu nereti tiek uzskatītas kā maznozīmīgas vai vispār netiek izmeklētas. Prokuratūra norāda, ka šādi pārmetumi nav pamatoti.

Vajāšana ir viens no vardarbības veidiem un tā var izpausties kā vairākkārtēja vai ilgstoša citas personas izsekošana, novērošana, draudu izteikšana, nevēlama saziņa ar šo personu, uzmācīga komunikācija, miera traucēšana, ilgstoša uzturēšanās vienā vietā, lai novērotu citu personu, vai citas personas aizskaršana jebkurā citā līdzīgā veidā bez likumīga iemesla.

Vajāšanu var realizēt, arī vienkārši atrodoties pie personas privātīpašuma vai iekļūstot tajā, sūtot, piegādājot, novietojot materiālu vai objektu vajātajai personai pieejamā vietā bez jebkāda iemesla. Vajāšana ietver arī informācijas ievākšanu par personu, komunicēšanu ar vajātajai personai tuvu cilvēku. Būtisks vajāšanas elements ir, ka personai ir bijis pamats baidīties par savu vai savu tuvinieku drošību.

Lielākajā dāļā Eiropas Savienības valstu vajāšana tiek noteikta kā īpašs noziedzīga nodarījuma veids, vienlaikus piedāvājot cietušajiem nepieciešamo aizsardzību, jo vajāšana ir atkārtotu darbību kopums.

Krimināllikuma pants, kas paredz kriminālatbildību par vajāšanu, stājās spēkā 2018.gada 1.janvārī un par šādu noziedzīgu nodarījumu var piemērot īslaicīgu brīvības atņemšanu, piespiedu darbu vai naudas sodu.

Prokuratūra no Valsts policijas kriminālvajāšanas sākšanai kopumā saņēmusi 24 minētās kategorijas krimināllietas, no kurām 18 krimināllietas ir nosūtītas tiesai izskatīšanai pēc būtības. Tas apliecina to, ka ir izveidojusies tiesu prakse un tiesībaizsardzības iestādēm ir izpratne par šāda veida noziedzīga nodarījuma izmeklēšanu, norādīja prokuratūrā.

Tā piemēram, vienā no šāda veida krimināllietām 14.maijā tika sākta tiesvedība Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā. Lai arī prokuratūra apsūdzētā vārdu nav minējusi, jau rakstīts, ka šajā lietā apsūdzēts publicists Lato Lapsa un prokuratūras ieskatā publicists vērsies pret advokātu Romualdu Vonsoviču.

Prokuratūra norāda, ka minētajā krimināllietā apsūdzētā persona veica regulāru, uzmācīgu un nevēlamu saziņu ar cietušo personu, sistemātiski agrās rīta stundās nosūtot dažāda satura elektroniskā pasta vēstules, turklāt šādas vēstules tika sūtītas arī personas radiniekiem un darba kolēģiem.

Tāpat apsūdzētais cietušajam radījis pastāvīgu spriedzi, dažādos veidos liekot zināt par savu klātbūtni gan pie cietušā dzīvesvietas, gan darba vietas, gan citām vietām, kurās regulāri atradās cietusī persona. Ar minētajām apsūdzētā darbībām tika traucēts cietušā miers un drošība, kā rezultātā cietušajam tika radīta pastāvīga spriedze un pārliecība, ka viņš tiek vajāts, kā arī radītas bailes par savu un tuvinieku drošību, norādīja prokuratūrā.

Jau ziņots, ka prokurors Lapsam cēlis apsūdzību pēc diviem Krimināllikuma pantiem - par vajāšanu un neslavas celšanu.

Lapsa ir 2019.gada novembrī izdotas, Vonsovičam veltītas grāmatas "Kolaborants" autors. Lapsa apsūdzēts par to, ka gan grāmatā, gan ar to saistītās publikācijās cēlis Vonsovičam neslavu, organizējis īpaši aplīmētas automašīnas novietošanu pie viņa mājas un darbavietas un veicis citas darbības.

Nākamā tiesas sēde nozīmēta 17.jūnijā, kad prokurors Kaspars Andruškins plāno nolasīt apsūdzību.

Lietā apsūdzēta arī Kristīne Bormane (Jančevska). Viņa bijusi līdzautore dažādām Lapsas publikācijām un grāmatām.

Написать комментарий