ЛатвияLETA07 июня 2021

Jaunajām pašvaldībām būs vajadzīgs iestrādāšanās laiks līdz diviem gadiem

Ņemot vērā administratīvi teritoriālo reformu, jaunievēlētajām pašvaldībām būs vajadzīgs ilgāks laiks, lai pilnvērtīgi iestrādātos un iedarbinātu jaunos pārvaldes mehānismus, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" pauda Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdētājs Gints Kaminskis, kurš pats ievēlēts Dobeles novada domē no Latvijas Zemnieku savienības saraksta.

Viņš domā, ka pirmos vērtējumus par jauno pašvaldību spēju darboties pēc administratīvi teritoriālās reformas stāšanās spēkā, iespējams, varēs izdarīt līdz šī gada beigām, bet, lai pašvaldības jaunajos apstākļos stabili varētu sākt strādāt, jāpaiet ilgākam laikam - līdz pat diviem gadiem.

"Es domāju, lai mehānismu iedarbinātu, tas noteikti varētu aizņemt līdz diviem gadiem," sacīja Kaminskis.

Vaicāts, kāpēc pašvaldību pilnvērtīgai darba sākšanai jaunajās teritoriālajās robežās varētu būt nepieciešams tik daudz laika, LPS vadītājs atbildēja, ka pašvaldībām būs jāmaina domāšana attiecībā uz visu plānošanu, kas prasīs ļoti daudz darba. Viņš akcentēja, ka teritoriālās reformas rezultātā jaunajām pašvaldībām būs jāstrādā saskaņā ar tādu modeli, kāds iepriekš Latvijā nav pastāvējis, un maldīgi esot uzskatīt, ka daudz kur notiks atgriešanās kādreiz pastāvējušajos rajonos, jo savulaik rajons bija otrā līmeņa pašvaldība, bet tagad šī pati teritorija visa būs viena līmeņa pašvaldība.

"Šeit ir, protams, jāmaina domāšana, ka tā ir visa teritorija, jāmaina domāšana, kā darbojas mehānismi, kā darbojas dažādās administrācijas, kas notiks ar skolu pārvaldēm, kas notiks ar policijām, kas notiks ar faktiski visu plānošanu. Darba ir daudz, gana daudz," ieskicēja Kaminskis.

Kā ziņots, sestdien Latvijā notikušajās pašvaldību vēlēšanās tika ievēlēti 664 deputāti kopumā 40 pašvaldībās - sešās valstspilsētās un 34 no jauna izveidotajos novados, kuri sāks darbu 1.jūlijā līdz ar administratīvi teritoriālās reformas stāšanos spēkā.

Pašvaldību vēlēšanas sestdien nenotika Rīgā, kur dome tika ievēlēta ārkārtas vēlēšanās pērn, kā arī Rēzeknes novadā un Varakļānu novadā, kur vēlēšanas tika apturētas pēc Satversmes tiesas sprieduma. Vēlēšanas Varakļānu novadā un Rēzeknes novadā notiks 11.septembrī.

Kā liecina Centrālās vēlēšanu komisijas apkopotie dati, pašvaldību vēlēšanās kopumā Latvijā nobalsoja 34% balsstiesīgo, kas ir vēsturiski zemākā vēlētāju aktivitāte pašvaldību vēlēšanās.

Написать комментарий