Vairākas organizācijas kopīgā manifestā aicina palielināt veselības aprūpes finansējumu līdz vismaz 6% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kompensējamo medikamentu budžetu kāpināt vismaz par 30%, kā arī paātrināt izmaksu efektīvu inovatīvu medikamentu iekļaušanu kompensācijas sistēmā.
Manifestā izvirzītās prasības šodien tika prezentētas Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas (SIFFA) konferencē "Bez veselības nav valsts".
Veselības ministrs Hosams Abu Meri (JV) savā konferences uzrunā veselības nozares cīņu par finansējumu salīdzināja ar šovu "Koru kari", kuros "uzvar tas, kurš dzied skaļāk, spēcīgāk un pārliecinošāk, bet pārējie var arī neko nedabūt". Ministra ieskatā, līdzīga situācija nereti veidojas arī budžeta veidošanas laikā, sevišķi tuvojoties vēlēšanām.
Viņš atzina, ka jau patlaban redzama dažādu grupu aktivizēšanās, un to ministrs vērtēja atzinīgi, jo tas radot spiedienu uz politiķiem. Tomēr vienlaikus viņš norādīja, ka pēc savas pieredzes redzējis - tie, kuri "vairāk spiež" vai "ir lielāki kliedzēji", nereti arī iegūst sev labvēlīgākus risinājumus. Jāuzdod jautājums, vai šāda pieeja ir pareiza, jo mērķis ir panākt, ka jebkurai pacientu grupai jebkurā specialitātes jomā būtu vienāda pakalpojumu pieejamība, sacīja Abu Meri.
Vienlaikus politiķis vērsa uzmanību, ka problēma neesot reducējama tikai uz nepietiekamu finansējumu, jo ir vairākas lietas, kas jārisina sistēmā. Turklāt, arī tad, ja nākamajā Saeimā veselības nozarei izdotos atrast pat papildu miljardu eiro, sistēmu nebūtu iespējams strauji pārveidot, jo priekšā "vēl ir daudz darba".
Ministrs kā būtiskāko prioritāti minēja slimnīcu tīkla sakārtošanu, lai pacientiem būtu pieejami kvalitatīvi pakalpojumi. Viņš arī kritizēja "populistiskus apgalvojumus, ka slimnīcu reformas rezultātā paredzēta atsevišķu slimnīcu slēgšana", uzsverot, ka nekas tāds nenotiks.
Abu Meri arī aicināja veselības aprūpes finansējumu salīdzināt adekvāti, ņemot vērā atšķirības starp valstīm. Pēc ministra domām, ir pārāk vienkārši par veselības nozari tikai pateikt, ka "viss ir slikti un Latvija atrodas pēdējās vietās". Ir nepieciešams stabils veselības aprūpes finansējuma modelis, paredzot, ka, ekonomikai augot, veselības nozarei regulāri tiktu novirzīti papildu līdzekļi, uzsvēra ministrs.
Kā vēstīts, šodien plkst. 10.30 Rīgas Latviešu biedrības namā notiek konference "Bez veselības nav valsts", kurā spriež par iespējamiem risinājumiem medikamentu nepieejamībai, kas palielina mirstību Latvijas reģionos.
Konferences rīkotāji norāda, ka medikamentu nepieejamība un ierobežotā piekļuve modernai ārstēšanai palielina veselības nevienlīdzību un mirstību Latvijas reģionos.
Latvijā veselības rādītāji joprojām būtiski atpaliek no Eiropas Savienības (ES) vidējā līmeņa. Veselīgi nodzīvoto dzīves gadu skaits Latvijā ir 52,8 gadi, kamēr ES vidēji tie ir 63,1 gads, bet pacientiem pieejami vien 18% no pēdējos četros gados ES apstiprinātajiem inovatīvajiem medikamentiem.
Īpaši izteiktas ir reģionālās atšķirības. Ja Rīgas reģionā medicīniski un profilaktiski novēršamā mirstība ir 424 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju, tad Latgalē tā sasniedz 645 gadījumus uz 100 000 iedzīvotāju, liecina Veselības statistikas datubāzes 2024. gada dati.
Reģionos, īpaši Kurzemē un Vidzemē, ir augsts pirmreizēji reģistrēto ļaundabīgo audzēju skaits. Kurzemē tas sasniedz 677 gadījumus, bet Vidzemē - 628 gadījumus, uzsverot inovatīvu medikamentu nepieejamības problemātiku onkoloģijā.
Konferences aprakstā pausts, ka pacienti rindas izjūt ne tikai nepietiekama personāla dēļ, bet arī tādēļ, ka medikamentu nepieejamības dēļ bieži tiek nodrošināta vien simptomu mazināšana, nevis pilnvērtīga ārstēšana. Tas savukārt palielina atkārtotu vizīšu skaitu. Arī šī situācija īpaši skar reģionus, jo Rīgā uz vienu praktizējošu ārstu ir 203 iedzīvotāji, kamēr Zemgalē un Kurzemē šis skaitlis pārsniedz 500, liecina Veselības statistikas datubāzes 2024. gada dati.
Pasākumu rīko Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācija.