Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) ceturtdien paziņoja par demisiju, līdz ar to ir kritusi viņas valdība.
Siliņa šodien paziņojumā medijiem uzsvēra, ka tagad un vienmēr viņai svarīgākais ir bijis iedzīvotāju labklājība un drošība. Tā vienmēr esot bijusi atbildība pret katru Latvijas iedzīvotāju. "Šobrīd Latvijas iedzīvotājiem vairāk nekā jebkad ir vajadzīga drošības sajūta nevis partiju ķīviņi, nevis amatu dalīšanas vai partiju pozicionēšanās," teica Siliņa.
Latgales dronu incidents esot bijis pēdējais piliens saistībā ar uzticību agrākajam aizsardzības ministram Andrim Sprūdam (P). "Nevarēju nereaģēt, ja solījumi netiek pildīti," teica Siliņa.
Viņa uzsvēra, ka Krievijas karš Ukrainā ir mainījis drošības situāciju visā Eiropā un nevar izlikties, ka tas neskar Latviju. Tieši tādēļ viņas vadītā valdība, veidojot šā gada budžetu, esot pieņēmusi dažādus smagus lēmumus, tostarp samazinot savu ministriju izdevumus.
Politiķe pauda, ka tas neesot bijis viegli, bet tas darīts, jo ministri sapratuši, ka Latvijas cilvēku drošība ir pirmajā vietā. Tas esot arī darīts, lai varētu droši skatīties acīs Latvijas bruņotajiem spēkiem, jo zināms, cik liela atbildība gulstas uz Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem. "Tāpēc man ir tiesības prasīt rezultātus," pauda premjere.
Siliņa uzsvēra, ka šī nebija parasta koalīcija miera laikos. Tā uzņēmās vadīt valsti brīdī, kad katru dienu ir jāpieņem smagi lēmumi.
Redzot saspringto situāciju Aizsardzības ministrijā, Siliņa esot nonākusi pie secinājuma, ka Sprūds nevar ieņemt aizsardzības ministra amatu, tādēļ viņš ticis atbrīvots. Drošībai patlaban vairāk nekā nekad esot jābūt profesionāļa rokās, tādēļ aizsardzības ministra amatam Siliņa esot virzījusi pulkvedi Raivi Melni, kuram ir reāla pieredze Ukrainā.
Lielu savas uzrunas daļu politiķe veltīja partijai "Progresīvie". Viņa norādīja, ka "Progresīvo" vadība tā vietā, lai strādātu kopīgi pie drošības stiprināšanas, izvēlējās politisku atkāpšanos. Tas Siliņai un "Jaunajai vienotībai" neesot pieņemami.
Kā ziņots, valdības koalīcijā ietilpstošie "Progresīvie" trešdien aicināja Valsts prezidentu sākt konsultācijas par jaunas valdības izveidi. "Progresīvie" paziņoja, ka valdība faktiski zaudējusi rīcībspēju, un šādā situācijā pastāv divas iespējas - Ministru prezidentes demisija vai balsojums Saeimā par valdības turpmāko uzticību.
Premjere trešdien pēc tikšanās ar "Progresīvajiem" gan teica, ka esot piedāvājusi viņiem turpināt sadarbību.
Savukārt koalīcijā ietilpstošā Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) jau trešdien paziņoja, ka līdz ar "Progresīvo" lēmumu Siliņas vadītā valdība faktiski ir kritusi. ZZS uzskata, ka patlaban visi būtu ieguvēji no jaunas valdības.
Konflikts starp premjeres pārstāvēto "Jauno vienotību" un "Progresīvajiem" samilza svētdienas vakarā pēc Siliņas paziņojuma par aizsardzības ministra Andra Sprūda (P) atbrīvošanu no amata vienlaikus ar viņa paša paziņojumu par atkāpšanos. Lēmumu pieprasīt Sprūda demisiju premjere pieņēma pēc dronu incidentiem Latgalē, norādot uz uzticības zudumu ministram un problēmām nozarē. Savukārt Sprūds paziņoja par atkāpšanos, uzņemoties politisko atbildību un cenšoties pasargāt armiju no ieraušanas politiskās spēlēs.
Koalīcijas partneru starpā jau ilgstoši valdījušas dažādas domstarpības, taču līdz šim bija izdevies vienoties par darba turpināšanu.
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs piektdien plāno tikties ar pārstāvjiem no visām Saeimas frakcijām, lai konsultētos par pašreizējo politisko situāciju. Valsts prezidenta ieskatā, neskatoties uz to, ka līdz Saeimas vēlēšanām ir atlikuši pieci mēneši, ir nepieciešama lemtspējīga valdība ar atbalstu Saeimā.