Turpinot likumprojekta Pašvaldību likums apspriešanu, Latvijas Lielo pilsētu asociācija (LLPA) ir sagatavojusi virkni priekšlikumu tā otrajam lasījumam Saeimā, piedāvājot saglabāt vietvaru autonomās funkcijas līdzšinējā apmērā.
LLPA pārstāvis Kaspars Līcītis informēja, ka organizācijas ieskatā pašvaldību autonomās funkcijas ir jāsaglabā tādas pašas kā jau esošajā likumā "Par pašvaldībām", atsakoties no novecojušiem un aktualitāti zaudējušiem formulējumiem, bet nepaplašinot un nesašaurinot pašvaldību kompetenci.
LLPA izpilddirektors, Saeimas deputāts Viktors Valainis (ZZS) uzsvēra, ka patlaban likumprojektā ir ietverta virkne jaunu funkciju, kas ir pretrunā ar citiem normatīvajiem aktiem. Piemēram, jaunais likums līdztekus pašvaldību pienākumam nodrošināt iedzīvotājiem iespējas iegūt obligāto izglītību un gādāt par pirmsskolas izglītības un vidējās izglītības pieejamību paredz jaunus pienākumus - rūpēties par profesionālās ievirzes un pieaugušo izglītības pieejamību, kas ir pretrunā ar Vispārējās izglītības likumu un Izglītības likumu.
"Uzskatām, ka likumprojektā nepieciešams skaidri nodalīt valsts funkcijas no pašvaldību funkcijām, pārliecināts Valainis, piebilstot, ka pirms jaunā likuma izstrādes netika veikts komplekss novērtējums par spēkā esošā likuma trūkumiem un netika izstrādāta jaunā likuma koncepcija, kas būtiski taupītu resursus likumprojekta apspriešanai.
LLPA iebilst piedāvātajai pašvaldības izpilddirektora un izpilddirektora vietnieka iecelšanas kārtībai, kas paredz iecelt izpilddirektoru uz pieciem gadiem, ierobežojot viņa darbību uz diviem termiņiem. Asociācijas ieskatā šāda kārtība praksē varētu radīt virkni neskaidrību saistībā ar piemērojamo regulējumu. Neesot arī skaidrs, kā šāds regulējums stiprinās pašvaldības izpilddirektoru būtisko nozīmi pašvaldības darbā, kā tas ir norādīts likumprojekta anotācijā.
LLPA uzskata, ka izpilddirektora iecelšana uz noteiktu pilnvaru laiku neveicina lēmējvaras nošķiršanu no izpildvaras, jo, ieceļot izpilddirektoru uz domes pilnvaru termiņu, tas kā izpildvaras pārstāvis ir atkarīgs no politiķu labvēlības. Tāpēc asociācija rosina nedefinēt izpilddirektora amatam noteiktu termiņu, bet paredzēt domei tiesības atbrīvot izpilddirektoru vai pārcelt viņu citā amatā, ja viņš nebauda domes uzticību.
Tāpat LLPA uzskata, ka likumprojekts paredz būtiski sašaurināt jomas, par kurām pašvaldības līdz šim ir bijušas tiesīgas izdot saistošos noteikumus, paredzot administratīvo atbildību. Piemēram, jaunais regulējums vairs neparedz pašvaldību tiesības izdot saistošos noteikumus par namu un to teritoriju un būvju uzturēšanu. Tāpat ne šajā likumprojektā, ne citos normatīvajos aktos nav paredzēts regulējums par viendzīvokļa dzīvojamajām mājām, neapbūvētiem zemes gabaliem un lielāko daļu nedzīvojamo ēku, kā arī inženierbūvēm (piemēram, reklāmas stabiem, piestātnēm, atsevišķiem labiekārtojuma elementiem, sporta laukumiem u.c.). Tāpēc pilsētās veidosies jaunas nekoptas, degradētas teritorijas, kas veicinās antisanitārus apstākļus, prognozē LLPA.
Kā ziņots, Saeima 22.aprīlī pirmajā lasījumā konceptuāli atbalstīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādāto jauno Pašvaldību likumu.
Izmaiņas nepieciešamas arī saistībā ar administratīvi teritoriālo reformu, galvenokārt akcentējot nepieciešamību vairot sabiedrības iesaisti lēmumu pieņemšanā.
VARAM skatījumā, likumprojekts paredz lēmējvaras un izpildvaras skaidrāku nodalīšanu, pilnveidojot kompetenču un funkciju sadali, skaidrāku pašvaldību darba organizācijas modeļa un amatpersonu kompetences noteikšanu.
Pašvaldību likumā esot noteikti mehānismi "plašai iedzīvotāju līdzdalības nodrošināšanai pašvaldības darbā, tādējādi paaugstinot pašvaldības darba kvalitāti un atbilstību tās iedzīvotāju interesēm". Kā viena no iedzīvotāju iesaistes formām paredzēta līdzdalības budžeta ieviešana, tādējādi nodrošinot demokrātisku procesu, kas sniedz iespēju pašiem iedzīvotājiem noteikt to, kā tiek iztērēta daļa no pašvaldības budžeta teritorijas attīstības jautājumos. Tas veicināšot iedzīvotāju mērķtiecīgu sadarbību ar pašvaldību.
Lai padarītu raitāku vietvaru darbu, kā arī mazinātu administratīvo slogu ministrijā, VARAM likumprojektā ir noteikusi jomas, kur veicama pašvaldību izdoto saistošo noteikumu pirmskontrole, vienlaikus ministrijai tiek saglabāta saistošo noteikumu tiesiskuma pēckontrole, tajā skaitā ministra tiesības apturēt prettiesisku saistošo noteikumu vai to punktu darbību.
Likumprojekts paredz noteikt vietvarām pienākumu saistošo noteikumu projektu un tā paskaidrojuma rakstu pirms izdošanas uz vismaz divām nedēļām publicēt pašvaldības oficiālajā tīmekļvietnē sabiedrības viedokļa noskaidrošanai.
Likumprojektā iekļauts arī precīzs pašvaldības informatīvo izdevumu skaidrojums.
Precizēti arī domes un komiteju darba organizācijas jautājumi, kas skar sēžu rīkošanu, kuru noregulējums šobrīd spēkā esošajā likumā ir neskaidrs, novecojis vai neatbilstošs citiem normatīvajiem aktiem.
Izstrādātajā likumprojektā ministrija ieviesusi skaidras norādes par to, kādos gadījumos domē var sasaukt ārkārtas sēdes, turklāt turpmāk, ārkārtas sēžu nepieciešamība būs skaidri jāpamato, norādot konkrētas nelabvēlīgās sekas jautājuma izskatīšanas atlikšanai.
Mūsdienīgu risinājumu pieejamība un arī Covid-19 radītie izaicinājumi ir ļāvuši likumprojektā īpaši atrunāt konkrētus gadījumus, kad, izmantojot tiešsaistes videokonferences sarunu rīku, domes sēde var notikt attālināti. Šādu gadījumu paredzēšana jau likumā nodrošinātu iespēju, piemēram, sabiedrības drošībai steidzamu lēmumu nekavējošu izskatīšanu, ja konkrētajā pašvaldībā iestājas ārkārtas situācija vai valstī ir izsludināti pulcēšanās ierobežojumi.
Jaunajā likumprojektā ir precizēts pašvaldību autonomo funkciju formulējums, pamatojoties uz nozaru ministriju sniegtajiem priekšlikumiem, kā arī tiek konkretizēta pašvaldību atbildība, piemēram, skaidri nosakot, ka no 2024.gada katrā pašvaldībā ir jāizveido pašvaldības policijai.