Reaģējot uz Eiropas Savienības (ES) lēmumu vērst sankcijas pret Aleksandra Lukašenko režīmu, Baltkrievija piektdien paziņojusi par "kontrsankcijām" pret ES.
"Saistībā ar vīzu sankcijām, ko ES piemērojusi virknei Baltkrievijas amatpersonu, Baltkrievijas puse no šodienas ievieš atbildes sankciju sarakstu," teikts Baltkrievijas Ārlietu ministrijas paziņojumā.
Kā ziņots, ES dalībvalstu līderi piektdienas rītā vienojās par sankcijām pret 40 Baltkrievijas amatpersonām, kas atbildīgas par 9.augustā notikušo prezidenta vēlēšanu rezultātu viltošanu un tam sekojušo protestu apspiešanu.
Atšķirībā no Baltijas valstīm, kā arī no Lielbritānijas un Kanādas, kuras lēmumu par sankcijām pret baltkrievu amatpersonām pieņēmušas jau iepriekš, ES "melnajā sarakstā" pat Lukašenko nav iekļauts.
Baltkrievijas Ārlietu ministrija norādījusi, ka ar sankciju ieviešanu ES esot "atsvešinājusi" Minsku.
Ministrija paziņojusi, ka neatklās to ES amatpersonu vārdus, pret kuriem tiek vērstas atbildes sankcijas, kā arī piedraudējusi "ar vēl nopietnākām sekām", ja Brisele izšķirsies pret Minsku vērstos ierobežojumus paplašināt.
ES sankcijas nosodījusi arī Lukašenko sabiedrotā Krievija, norādot ka tās esot ES vājuma pazīme.
"Kopumā pret sankciju politiku mēs izturamies ļoti, ļoti negatīvi (..). Tā vairāk ir vājuma, nekā spēka pazīme," piektdien izteicies Kremļa pārstāvis Dmitrijs Peskovs.
Kā ziņots, Baltkrievijā jau ilgāk nekā pusotru mēnesi turpinās protesti pret prezidenta vēlēšanu viltošanu. Protestu gaitā aizturēti vairāki tūkstoši cilvēku, bet vairāki simti ievainoti.
Saskaņā ar oficiālajiem rezultātiem Baltkrievijas prezidenta vēlēšanās 9.augustā līdzšinējais valsts galva Lukašenko ieguvis 80,1% balsu, bet opozīcijas kandidāte Svetlana Tihanovska - 10,1%, taču opozīcija uzskata, ka vēlēšanu rezultāti ir viltoti un vēlēšanās pārliecinoši uzvarējusi Tihanovska.
Vēlēšanu rezultātus atteikusies atzīt arī Eiropas Savienība un citas rietumvalstis.