Baltkrievijas spēka struktūru represijās cietis šīs valsts pilsonis piektdien vērsies pie Lietuvas prokuroriem, lūdzot sākt pirmstiesas izmeklēšanu par spīdzināšanu, atzīstot to par noziegumu pret cilvēci.
Kā īpašā Baltkrievijas opozīcijas līderes Svjatlanas Cihanouskas štāba rīkotā preses konferencē Viļņā norādījis Maksims Horošins, kas nesen no Minskas pārcēlies uz Viļņu, viņš kopā ar sievu piedalījies opozīcijas mītiņā, un pēc tam kādu dienu pie viņa mājas apstājušās trīs automašīnas ar 12 vīriem maskās, kas aizveduši viņu līdz un, apsūdzot par piedalīšanos mītiņā, viņš nežēlīgi piekauts tā, ka vairākkārt zaudējis samaņu.
Pēc Horošina teiktā, no spēka struktūru pārstāvjiem viņš uzzinājis, ka ticis izsekots.
Horošins piebildis, ka brīnumainā kārtā viņam izdevies izglābies no cietuma, bēgot uz Viļņu, bet viņš joprojām tiek vajāts, viņam zvana izmeklētājs, viņš saņēmis arī draudu zvanus no nezināmiem numuriem un brīdinājumus, ka tiekot gaidīts Minskā.
"Tas, kas šobrīd norisinās Baltkrievijā, tiešām ir briesmīgi. Ja kāds domā, ka XXI gadsimtā vēl kaut kur Eiropas centrā notiek kaut kas līdzīgs, - diezin vai. Mēs saistām ļoti lielas cerības ar lielu atklātumu un starptautisku atbalstu," viņš atzinis.
Baltkrievijas pilsoņa advokāts Ģiedrjus Danēļus uzsvēris, ka minētā spēka struktūru rīcība pielīdzināma spīdzināšanai, par ko var tikt sākta starptautiska tiesvedība.
"Šādas darbības aizliedz starptautisko tiesību normas, un Lietuvas kriminālkodekss paredz kriminālatbildību par starptautiskajās tiesībās aizliegtām darbībām, (..) konkrēti, par spīdzināšanu. No Maksima stāstītā mēs redzam, ka viņš ticis spīdzināts un to darījušas varas institūcijas. Mēs iesniedzām pieteikumu Ģenerālprokuratūrai, lūdzot sākt izmeklēšanu," norādījis jurists, piebilstot, ka Lietuvas tiesību normas ļauj veikt kriminālvajāšanu aizmuguriski, ja apsūdzētais neatrodas Lietuvā.
Kā pastāstījis Danēļus, cietušais atpazinis cilvēku, kurš viņu sitis, "tādēļ šī krimināllieta ir ne tikai deklaratīva politiska iespēja, bet skaidra juridiska iespēja sākt tiesvedību pret šādiem cilvēkiem".
Horošina pieteikumā Ģenerālprokuratūrai teikts, ka vīrietis, kas viņu sitis, atgādinājis Baltkrievijas Iekšlietu ministrijas Organizētās noziedzības un korupcijas apkarošanas galvenās pārvaldes (GUBOPiK) priekšnieku Nikolaju Karpenkovu.
"Es vēl neesmu gatavs teikt, ka tas bija personiski Nikolajs Karpenkovs, bet, paskatoties uz šīs personas fotogrāfiju, kā arī uz citu GUBOPIK darbinieku fotogrāfijām, esmu gandrīz pārliecināts, ka tas bija viņš. Varu droši teikt, ka spēšu atpazīt šo personu," norādījis Horošins.
"Ceru, ka vainīgie tiks sodīti un viņu vārdi nonāks atklātībā. Nav izmeklēta neviena lieta par vardarbību Baltkrievijas protestu laikā. Ceram, ka tiesvedība palīdzēs pievērst uzmanību patiesajam stāvoklim mūsu valstī," viņš piebildis.
Tādu cerību izteicis arī Cihanouskas štāba pārstāvis Aleksandrs Dobrovoļskis.
"Mēs plānojam izveidot Viļņā īpašu centru, kurā tiks izskatīta (..) vardarbība pret Baltkrievijas pilsoņiem. (..) Galīgais rezultāts būs panākts, kad izmeklēšanas rezultātā vardarbības vaininieki tiks sodīti. Ceram, ka šie režīmam labvēlīgie cilvēki nonāks Interpola sarakstos," viņš norādījis.