Saeima pagājušonedēļ otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Muitas likumā, kas paredz Valsts ieņēmumu dienestam (VID) noteikt kompetenci intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzībai.
Likumprojektu izstrādāja Finanšu ministrija (FM), un martā to atbalstīja valdība. FM skaidroja, ka Eiropas regula par muitas darbu intelektuālā īpašuma tiesību īstenošanā nosaka muitas iestādes uzdevumus intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības jomā.
"Šī regula nosaka, ka muitai ir tiesības apturēt tādu preču izlaišanu, par kurām ir aizdomas, ka ar tām tiek pārkāptas tiesības uz intelektuālo īpašumu. Atzinumu par to, vai prece pārkāpj intelektuālā īpašuma tiesības, sniedz konkrēto intelektuālā īpašuma tiesību īpašnieks vai tā pilnvarotais pārstāvis, jo tikai tiesību īpašnieks vai viņa oficiālais pārstāvis ir tiesīgs noteikt, vai prece ir viltojumus," skaidroja FM.
Ministrijā atzina, ka katrs zīmola īpašnieks ir iestrādājis vairākas nianses, pēc kurām var noteikt, vai prece, iespējams, ir viltota, bet šīs nianses neatklāj publiski, lai šādu informāciju nevarētu izmantot ļaunprātīgi. Ja ir saņemts atzinums, kas apstiprina, ka ar precēm tiek pārkāptas intelektuālā īpašuma tiesības, VID veiks normatīvajos aktos noteiktos pasākumus, kas vērsti uz šādu preču iznīcināšanu.
No likumprojekta izriet, ka par preču izlaišanas apturēšanu vai preču aizturēšanu VID vienas darbdienas laikā paziņos preču deklarētājam, kā arī sazināsies ar intelektuālā īpašuma tiesību īpašnieku, lai noteiktu, vai ar aizturētajām precēm pārkāpj intelektuālā īpašuma tiesības. Ja preču deklarētājs paziņos VID, ka piekrīt, vai nepaziņo, ka iebilst preču iznīcināšanai un desmit darbdienu laikā pēc VID informācijas saņemšanas par preču izlaišanas apturēšanu vai aizturēšanu rakstiski apliecinās, ka ir pārliecināts par intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu, VID pieņems lēmumu par preču nodošanu iznīcināšanai un preces muitas uzraudzībā tiks iznīcinātas.
Lai mazinātu VID administratīvo slogu, likumprojektā noteikts, ka lēmumu par muitas deklarācijas grozīšanu, lēmumu par muitas deklarācijas atzīšanu par nederīgu, lēmumu par atteikumu grozīt muitas deklarāciju un lēmumu par atteikumu atzīt par nederīgu muitas deklarāciju, ja minētie lēmumi neskar muitas maksājumus, izdod VID elektroniskās deklarēšanas sistēmā, apstiprinot vai noraidot attiecīgo pieteikumu.
Tāpat likumprojektā noteikts, ka lēmumu par drošības naudas atmaksu, kas iemaksāta kā nodrošinājums muitas procedūras izpildei vai kritiskas tarifu kvotas gadījumā, izdod, atmaksājot drošības naudu personas norādītajā kredītiestādes kontā, un vienlaikus nosūta personai par to informāciju VID elektroniskās deklarēšanas sistēmā, ja persona ir tās lietotājs, vai paziņo personai par lēmumu atbilstoši Paziņošanas likumam.
Parlamentam šie likuma grozījumi būs jāizskata vēl galīgajā lasījumā.