Valsts ir pārmaksājusi par Covid-19 testēšanas pakalpojumiem krīzes sākumposmā, revīzijā secinājusi Valsts kontrole.
Revidenti norādīja, ka saistībā ar Covid-19 neprognozējamo izplatību Latvijā jau kopš pirmās ārkārtējās situācijas izsludināšanas 2020.gada 12.martā atbildīgajām institūcijām bija jārīkojas nekavējoties, lai vīrusu identificētu un pēc iespējas ātrāk to ierobežotu. Šai nolūkā Nacionālajam veselības dienestam (NVD) bija jāslēdz līgumi ar laboratorisko pakalpojumu sniedzējiem jeb laboratorijām, aprēķinot tarifus par veiktajiem izmeklējumiem Covid-19 identificēšanā.
Veicot pārbaudi par to, kā 2020.gadā izlietoti 28,2 miljoni eiro, kas no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem tika piešķirti šiem laboratoriskajiem pakalpojumiem, Valsts kontrole secināja, ka finansējums izlietots atbilstoši mērķim. Tomēr revidenti atzīst, ka katras laboratorijas tarifu noteikšanas individuālā pieeja, kas pastāvēja līdz pat augustam, nav veicinājusi piešķirtā valsts finansējuma ekonomisku izmantošanu un valsts par laboratoriju sniegtajiem pakalpojumiem ir pārmaksājusi.
"Līdz pat vienota tarifa izveidei Covid-19 noteikšanai, kas stājās spēkā 15.augustā, laboratorisko pakalpojumu sniedzējiem tika aprēķināti individuālie tarifi. Tādējādi, piemēram, vienam pakalpojumu sniedzējam par vienu laboratorisko izmeklējumu tika samaksāts pat līdz 20% vairāk nekā citam pakalpojumu sniedzējam. Vienotais Covid-19 noteikšanas tarifs, kas tika noteikts 33,08 eiro apmērā, ļāva samazināt individuālos tarifus no 24 līdz pat 37%," norāda revidenti.
Revīzijā tika konstatēts, ka no Covid-19 testēšanai paredzētā finansējuma 26,3 miljonu apmērā 98% jeb 25,7 miljoni tika novirzīti trijām laboratorijām - SIA "E.Gulbja laboratorija" - 41%, SIA "Centrālā laboratorija" - 38% un SIA "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca" Nacionālajai mikrobioloģijas references laboratorijai (RAKUS References laboratorija) - 19%. Šīs laboratorijas iesaistījās Covid-19 testēšanā jau kopš ārkārtējās situācijas sākuma.
Revidenti secināja, ka tām novirzītā finansējuma atšķirības saistītas ar veikto testēšanas izmeklējumu apjomu un būtiski atšķirīgajiem individuālajiem tarifiem, kuri pastāvēja līdz pat 14.augustam.
"Individuālie tarifi par vienu laboratorisko izmeklējumu Covid-19 noteikšanai RAKUS References laboratorijai paredzēja samaksu 43,61 eiro apmērā, "Centrālaji laboratorijai" - 47,55 eiro, bet "E.Gulbja laboratorijai" - 52,23 eiro jeb līdz pat 20% vairāk. Revīzijas gaitā NVD informēja Valsts kontroli, ka vēl pirms ārkārtējās situācijas izsludināšanas izmeklējumus Covid-19 testēšanai veica tikai RAKUS References laboratorija, bet līdz ar ārkārtējās situācijas izsludināšanu un saslimstības tempu pieaugšanu NVD vienojās ar "E.Gulbja laboratoriju" un "Centrālo laboratoriju" par to iesaisti Covid-19 testēšanā," klāsta Valsts kontrole.
Šos pakalpojumu sniedzējus atlasīja, izmantojot NVD tiesības nepiemērot Publisko iepirkumu likumu iegādēm, kas nepieciešamas Covid-19 uzliesmojuma izplatības ierobežošanai.
NVD skaidroja, ka individuālie tarifi laboratorijām tika aprēķināti, pamatojoties uz to iesniegtajiem Covid-19 testēšanas faktisko izmaksu aprēķiniem. Līdz pat 64% no tarifa veidoja izmaksu pozīcija "ārstniecības līdzekļi (medikamenti un vienreiz lietojamie instrumenti)", kurā iekļautie materiāli galvenokārt arī ietekmēja laboratoriju individuālo tarifu atšķirības līdz pat 20%. Vienlaikus revidenti noskaidroja, ka NVD nepārbaudīja, vai laboratoriju iesniegto reaģentu izmaksas atbilst faktiskajiem izdevumiem.
Tikai 7.jūlijā NVD pieprasīja laboratorijām iesniegt Covid-19 testēšanas pakalpojuma individuālo tarifu dokumentāciju - rēķinus par reaģentu iegādi. Veicot tarifa izmaksu pozīciju savstarpēju salīdzināšanu, NVD pārliecinājās par ražošanas procesu un izmaksu līdzību un, par pamatu ņemot RAKUS References laboratorijas tarifa veidošanas principus, izstrādāja vienotu tarifu Covid-19 noteikšanai.
Revidentu ieskatā, NVD, jau uzsākot sadarbību ar laboratorijām, bija jāpārbauda individuālo tarifu visu izmaksu pamatotība un atbilstība faktiskajiem izdevumiem.
Lai nodrošinātu ekonomisku valsts budžeta līdzekļu izmantošanu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanā un ievērotu vienlīdzības principu starp pakalpojumu sniedzējiem, Valsts kontrole iesaka NVD turpmāk veikt pakalpojumu apjoma ietekmes uz valsts budžetu izvērtējumu un panākt ekonomiski izdevīgāko risinājumu tarifu noteikšanā.