Stājoties spēkā jaunajam īres regulējumam, sagaidāmas gan nekustamā īpašuma attīstītāju, gan ieguldījumu fondu investīcijas jaunu īres namu būvniecībā un vēsturisku namu atjaunošanā, kopējam ieguldījumu apmēram sasniedzot līdz 100 miljoniem eiro gadā, liecina Nekustamā īpašuma attīstītāju alianses (NĪAA) biedru apkopotie dati.
Asociācija atzinīgi novērtē jauno Dzīvojamo telpu īres likumu, kuru trešdien, 17.martā, pieņēma Saeima.
NĪAA pauda uzskatu, ka likuma pieņemšana ir liels solis ceļā uz mūsdienīgu īres tirgu Latvijā, nodrošinot taisnīgu līdzsvaru starp izīrētāju un īrnieku interesēm. Likums stāsies spēkā 1.maijā, taču, lai nodrošinātu jaunā īres likuma pilnvērtīgu darbību, vēl nepieciešami grozījumi Civilprocesa likumā un Dzīvokļa īpašuma likumā, kā arī trīskārt palielināto zemesgrāmatu nodevu samazināšana juridiskām personām, kas iegādājas dzīvokļa īpašumu.
Jaunais Dzīvojamo telpu īres likums un grozījumi Civilprocesa likumā ļaus īres tirgum Latvijā kļūt būtiski aktīvākam un ieviesīs reālas pārmaiņas ekonomikā, prognozēja NĪAA, norādot, ka līdz ar jauno regulējumu būs lielākas iespējas apkarot ēnu ekonomiku īres tirgū un būs publiski pieejama ticama informācija par noslēgtajiem īres līgumiem. Tāpat jaunais regulējums nodrošinās sabalansētākas īrnieku un izīrētāju attiecības - nepieciešamības gadījumā strīdus varēs izšķirt saprātīgā termiņā, tāpat paredzami būtiski mazāki riski investoriem, kā arī lielāka mājokļu pieejamība īrniekiem.
Asociācijas valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vanags pavēstīja, ka iepriekšējais īres likums tika pieņemts 1993.gadā un bija neglābjami novecojis - tas kavēja jaunu īres namu attīstību un investīciju fondu, tostarp pensiju fondu ilgtermiņa investīcijas īres namos.
"Līdz ar jauno īres regulējumu ir sagaidāmas nozīmīgas investīcijas jaunu īres namu būvniecībā un vēsturisku namu atjaunošanā, kopējam investīciju apmēram sasniedzot līdz pat 100 miljoniem eiro gadā, kas ietver gan nekustamā īpašuma attīstītāju, gan ieguldījumu fondu investīcijas," skaidroja Vanags.
Savukārt zvērinātu advokātu biroja "Ellex Kļaviņš" partnere, zvērināta advokāte Inita Jurka norādīja, ka jaunais regulējums ne tikai veicinās investīciju pieaugumu īres fonda attīstībā, bet arī noņems ilgus gadus pastāvošo spriedzi īrnieku un izīrētāju starpā. "Pastāvot skaidram regulējumam, gan īrnieki, gan izīrētāji darbosies kā līdzvērtīgi darījuma partneri," viņa minēja.
Ieguvēji no jaunā īres regulējuma, kas pilnvērtīgi sāks darboties līdz ar Civilprocesa likuma grozījumiem, būs gan izīrētāji, gan īrnieki, pauda NĪAA pārstāvji. Asociācijas ieskatā jaunais regulējums ietver sabalansētas īrnieku un izīrētāju attiecības, kas ietver ātrāku un vienkāršāku strīdu risināšanu, ierobežotus līguma termiņus un skaidrus nosacījumus par iespējām palielināt īres maksu, un citus būtiskus punktus, kas ļaus īres tirgum kļūt ievērojami aktīvākam.
Tāpat, NĪAA ieskatā, īres termiņa izbeigšanās un īres maksas nemaksāšanas gadījumā telpu atbrīvošanas jautājumus tiesas izskatīs nevis piecus gadus, bet gan pusgada laikā. Turklāt tikai zemesgrāmatā reģistrēti īres līgumi būs saistoši nākamajam īpašniekam, kā arī īres līgumu reģistrācijai zemesgrāmatā būs paredzēta atvieglota kārtība.
Jau ziņots, ka Saeima 17.martā galīgajā lasījumā pieņēma Dzīvojamo telpu īres likuma grozījumus, kas paredz ieviest atbildības un tiesību līdzsvaru starp izīrētāju un īrnieku.
Plānots, ka izmaiņas stāsies spēkā šā gada 1.maijā.
Pieņemtajos grozījumos iestrādāts Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, ja pēc likuma spēkā stāšanās tiks atsavināta dzīvojamā telpa, par kuras lietošanu līdz likuma spēkā stāšanās dienai būs noslēgts dzīvojamās telpas īres līgums, kurš nav ierakstīts zemesgrāmatā, dzīvojamās telpas ieguvējam būs saistošs šis līgums līdz 2026.gada 31.decembrim, bet gadījumā, ja noslēgtā dzīvojamās telpas īres līguma termiņš beigsies laikā līdz 2026.gada 31.decembrim - līdz līgumā noteiktā termiņa beigām.
Atbalstīts arī regulējums citā jautājumā - brīdinot īrnieku par dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu vai par atkāpšanos no dzīvojamās telpas īres līguma pirms vēršanās tiesā, izīrētājs brīdinājumā obligāti norāda saistību, tās kavējuma periodu, kavēto maksājumu apmēru un saistības neizpildes sekas.
Pieņemta arī norma, ka īrnieka ģimenes loceklim, kā arī citai iemitinātajai personai, kura pārjaunos īres līgumu saskaņā ar specifiskiem, atsevišķā likuma normā paredzētiem noteikumiem, būs pienākums segt iepriekšējā īrnieka nesamaksāto īres maksu un citus ar dzīvojamās telpas lietošanu saistītos maksājumus.
Tāpat jaunajā regulējumā noteikts, ka īrnieka pienākums būs atbrīvot īrēto dzīvojamo telpu, dzīvojamās telpas īres līgumam izbeidzoties, izņemot gadījumu, ja īrnieks par šīs telpas turpmāku lietošanu būs noslēdzis jaunu dzīvojamās telpas īres līgumu vai tiesa būs apmierinājusi īrnieka pieteikumu par bezstrīdus piespiedu izpildīšanas apturēšanu.
Izīrētājs varēs izbeigt dzīvojamās telpas īres līgumu, ja īrnieks nemaksā īres maksu, lai gan viņam ir nodrošināta iespēja lietot dzīvojamo telpu saskaņā ar dzīvojamās telpas īres līgumu, un kavēto maksājumu apmērs pārsniedz divu mēnešu īres maksu, ja vien dzīvojamās telpas īres līgumā nav noteikts lielāks pieļaujamais kavēto maksājumu apmērs.
NĪAA apvieno nozīmīgākos nozares dalībniekus, lai panāktu ilgtspējīgu nekustamo īpašumu nozares izaugsmi, vienoti to pārstāvētu valsts un pašvaldību līmenī, kā arī aktualizētu nekustamo īpašumu attīstītāju un investoru lomu Latvijas ekonomikā.