Darījumu skaits ar dzīvokļiem pagājušajā gadā Latvijā samazinājās par 13%, bet darījumu skaits ar apbūves zemēm palielinājās par 14%, teikts nekustamo īpašumu kompānijas "Latio" jaunākajā mājokļu tirgus pārskatā.
Darījumu skaits ar dzīvokļiem līdz ar pirmās ārkārtējās situācijas izsludināšanu valstī strauji samazinājās, piemēram, aprīlī kritums bija par 48%, salīdzinot ar 2019.gada aprīli. Savukārt 2020.gada trešajā ceturksnī darījumu skaits bija vien par 2% mazāks nekā pirms gada.
"Latio" apkopotie Valsts zemes dienesta dati liecina, ka 2020.gada pirmajā pusgadā veikti 6715 darījumi ar dzīvokļiem par kopējo summu 284,9 miljoni eiro.
Pārskatā norādīts, ka pagājušo gadu raksturoja izteikti augsts pieprasījums pēc privātās apbūves zemēm, dzīvokļiem un privātmājām visos Latvijas reģionos.
Tāpat samazinājās piedāvājumu skaits, kas būtiski ietekmēja tirgus situāciju kopumā, uzturot cenas iepriekšējā līmenī, norādīts pārskatā. Lai gan vīrusa pandēmijas ieviesto ierobežojumu dēļ pavasarī darījumu aktivitāte mājokļu tirgū mazinājās, vasarā un vēlākos mēnešos darījumi notika ļoti aktīvi.
"Gada sākumā paustās draudīgi pesimistiskās prognozes līdz šim nav piepildījušās, tomēr nākotne ir neskaidra. Pagājušā gada ietekmē novērojām lielu interesi par mājokļiem ārpus Rīgas, diemžēl attīstītāji nesaredz peļņas iespējas tālāk par 15 kilometriem aiz galvaspilsētas robežām. Jā, ir daži izņēmumi - tomēr tie neveido tirgu. Ja pēkšņi notiktu Baltijas jūras reģiona valstu čempionāts monocentriskajā attīstībā - mēs ar atrāvienu uzvarētu," pārskatā norāda "Latio" valdes priekšsēdētājs Edgars Šīns.
Savukārt "Latio" Mājokļu tirdzniecības nodaļas vadītāja Evija Dzenīte pārskatā norāda, ka pagājušo gadu Latvijas mājokļu tirgū var iedalīt vairākos posmos. Pavasarī, izsludinot pirmo ārkārtējo situāciju vīrusa dēļ, bija jūtama pircēju un pārdevēju piesardzība. Gan vieni, gan otri gaidīja būtisku cenu kritumu, tomēr tas nenotika un jau vasaras sākumā tirgus aktivitāte sāka pietuvināties iepriekšējā gada līmenim.
Tāpat Dzenīte vērš uzmanību uz 2020.gadam raksturīgu tendenci, ka, iegādājoties māju, dzīvoklis Rīgā tika nevis pārdots, lai segtu pirmo iemaksu bankā, bet gan izīrēts, lai ienākumus izmantotu kredīta segšanai, kas attiecīgi ietekmēja arī piedāvājumu skaitu Rīgā. Gandrīz 70% "Latio" darījumu ar Rīgas centra dzīvokļiem bija šādi.
"Tas kopumā jūtami samazināja piedāvājumu skaitu, ietekmējot arī kopējo darījumu statistiku. Pērn arvien vairāk pieredzējām, ka pircēji ļoti skrupulozi izvērtē cenas attiecību pret kvalitāti un apdares līmeni. Aizvien biežāk pircēji izvēlas dzīvokļus jaunajos projektos, tādēļ pakāpeniski turpina pieaugt jauno projektu popularitāte un samazinās sērijveida dzīvokļu tirgus īpatsvars, kas saistīts ar sabiedrības pirktspējas uzlabošanos un vēlmi uzlabot savus dzīves apstākļus," pauž Dzenīte.
Pagājušajā gadā jauno projektu dzīvokļu darījumu skaits Rīgā pirmreizējā tirgū bija par 8% lielāks nekā gadu iepriekš, savukārt darījumu skaits ar sērijveida un nerenovētiem pirmskara laika dzīvokļiem - samazinājās. Nedaudz saruka arī darījumu skaits ar jaunajiem dzīvokļiem otrreizējā tirgū, tomēr to drīzāk ietekmēja piedāvājumu trūkums, teikts pārskatā.
No darījumiem jaunajos projektos 49% notika celtniecības procesā esošās jaunbūvēs, kamēr 18% - renovētās pirmskara laika ēkās. Vidējās kvadrātmetra cenas pirmreizējā tirgū jaunajos projektos Rīgas mikrorajonos svārstījās no 1580 līdz 1900 eiro par kvadrātmetru, saglabājot pieauguma tendenci.
Lai arī interese par dzīvokļiem jaunajos projektos aug, klientu pieprasījumu daļēji var apmierināt tikai Rīgas un Pierīgas apkārtnēs, teikts "Latio" mājokļu tirgus pārskatā, norādot, ka reģionos joprojām šādu projektu trūkst, jo, izvērtējot reģionālo iedzīvotāju maksātspēju, jauno projektu izmaksas joprojām ir pārāk lielas.
Ekskluzīvo dzīvokļu segmentā joprojām visaktīvāk par nekustamajiem īpašumiem interesējas nerezidenti, tomēr darījuma noslēgšanu ietekmē vīrusa radītie pārvietošanās ierobežojumi. Interese ir, bet joprojām tiek gaidīts, kad beigsies ierobežojumi, lai novērtētu īpašumus klātienē.
Rīgā īres mājokļu cenas 2020.gadā kopumā bija stabilas, un pandēmijas ietekmē netika novērots būtisks cenu kritums. Īstermiņa īres dzīvokļi, kas darbojās "AirBnb" un "Booking.com" sistēmā, pandēmijas ietekmē zaudējot klientus, pārprofilēja darbību un ienāca tirgū ar papildu piedāvājumu ilgtermiņa īrei. Pārskatā teikts, ka tas uz neilgu laiku "sašūpoja" tirgu un mazliet koriģēja cenu uz leju - apmēram 5-10% robežās. Tomēr drīz vien tirgus atgriezās ierastajās sliedēs, jo kvalitatīvu īres mājokļu par pievilcīgām cenām joprojām trūkst.
Īres mājokļiem populārākās apkaimes ārpus Rīgas centra nemainīgi bija Purvciems, Ķengarags, Pļavnieki, Āgenskalns, Imanta un Ziepniekkalns. Jauno projektu dzīvokļu ilgtermiņa īres piedāvājumi svārstījās vidēji no 340 eiro mēnesī par divistabu dzīvokli Ķengaragā līdz 640 eiro mēnesī pilsētas centrā.
Pārskatā arī norādīts, ka kvalitatīvi piedāvājumi par īres dzīvokļiem Latvijas lielākajās pilsētās no sludinājumu portāliem pazūd pāris dienu laikā, saglabājot augstu pieprasījumu.
Salīdzinot darījumu skaitu ar privātmājām 2020.gada janvārī-novembrī ar attiecīgo periodu pirms gada, darījumu skaits praktiski nemainījās, uzrādot pieaugumu par 0,5%, savukārt kopējā darījuma summa palielinājās par 10%. No pērn īstenotajiem darījumiem šajā sektorā 70% attiecās uz nelielām mājām, kas būvētas līdz 1999.gadam.
Rīgā un Pierīgā klienti interesējās par viena stāva mājām cenā līdz 120 000 eiro, ar zemesgabalu vismaz 1000 kvadrātmetru platībā, bet šādu piedāvājumu pagaidām trūkst. Pircējiem bija mazāka interese par dvīņu un rindu mājām, kā arī ļoti lieliem un dārgiem īpašumiem. Aktīvākie māju pircēji bija jaunās ģimenes - cilvēki vecumā ap 30 gadiem - pietiekoši maksātspējīgs slānis.
Sākoties pandēmijai, arvien biežāk tika izrādīta interese par lauku īpašumiem ārpus Rīgas, teikts "Latio" pārskatā. Tomēr pieprasījums ir pēc īpašumiem ar labu piekļuvi un komunikācijām. Interese par lētākiem, kapitāli remontējamiem un labiekārtojamiem lauku īpašumiem nav, jo šīs izmaksas jāsedz no saviem līdzekļiem, bankas to nefinansē.
Lai arī pieprasījums pēc mājām aug visā Latvijā, tomēr cilvēku pirktspēja ne vienmēr ir atbilstoša, secināts pārskatā. To rāda arī straujais intereses pieaugums pēc mājām ar izpirkuma tiesībām. Kamēr pieprasījums aug, tikmēr no pārdevēju puses bažas raisa tiesiskā regulējuma trūkums saistībā ar šādiem darījumiem, kā arī līguma sastādīšana. Nozares eksperti nerekomendē šādu darījuma veidu, jo tas nav drošs pircējam.
Ņemot vērā augsto pieprasījumu pēc privātmājām un nepietiekamo piedāvājumu, pieaug darījumu skaits ar privātās apbūves zemi. Pērn salīdzinājumā ar gadu iepriekš darījumu skaits gada 11 mēnešos pieauga par 14%. Lielākais pieaugums bija vērojams Kurzemē (par 37%), Pierīgas teritorijā ārpus aktīvās Pierīgas (par 22%), kā arī Zemgalē (par 17%). Aktīvajā Pierīgā lielākais darījumu skaita pieaugums bija vērojams Mārupes novadā - par 25%.
Vērtējot tendences pērnā gada zemes darījumos, "Latio" eksperti atzīst, ka nav vienotas tendences - cilvēki pērk visa veida zemes gabalus, kam ir pieejama cena.