Finanšu izlūkošanas dienests (FID) pievērsīsies arī korupcijas, nodokļu noziegumu, krāpšanas un kontrabandas izpētei, intervijā sacīja FID vadītāja Ilze Znotiņa.
Viņa norādīja, ka FID ir definējis, ka iestādei ir divi riska profili.
"Pirmais, par kuru mūs "sodīja" arī "Moneyval", ir tas, ka valsts finanšu sistēmai ātri izskrien cauri miljardi un mēs nenoķeram šo netīro naudu. Mūsu lielākais uzsvars joprojām ir šī vēsturiskā mantojuma apstrāde un šo finanšu plūsmu caur valsti analīze ar sekojošu iesaldēšanu, ja mēs konstatējam, ka ir aizdomas par noziedzīgiem līdzekļiem. Savukārt otrs profils, par ko mēs esam pārliecināti un tagad tas ir apstiprināts arī jaunajā nacionālajā riska profilā, ir noziegumi, kas tiek veikti šeit un ģenerē noziedzīgus līdzekļus Latvijā vai Eiropas Savienībā. Lielākie noziegumi ir korupcija, nodokļu noziegumi, krāpšana un kontrabanda," teica Znotiņa.
FID pašlaik veido jaunus operatīvās darbības virzienus, lai arvien vairāk spētu identificēt informāciju, kas liecina par to, ka ir notikuši šie četri noziegumu veidi.
"Izstrādājam jaunas tipoloģijas, lai arī finanšu jomas uzņēmējiem būtu skaidrāk saprotams, kuri ir aizdomīgie darījumi. Tāpat ļoti daudz strādājam ar tiesībsargājošām iestādēm, jo, ja pašlaik vērtējam efektivitāti un pievienoto vērtību no informācijas, kuru mēs sūtam tiesībsargājošajām iestādēm par korupciju, nodokļu noziegumiem vai kontrabandu, tā joprojām ir neapmierinoši zemā līmenī," sacīja Znotiņa.
Vienlaikus viņa norādīja, ka skaidrība būtu nepieciešama arī banku sektora pārstāvjiem, jo arī banku sektorā ir iespējas ieraudzīt krāpnieciskus publiskos iepirkumus, nodokļu noziegumus. "Par to arī banku pārstāvji ļoti daudz runā - šim kursam ir jābūt skaidri definētam arī no valsts puses, ar kādiem uzņēmējiem strādāt. Diemžēl šo "pelēkumu" var redzēt. Un tad ir jautājums, ko bankām darīt? Vai pārtraukt darbu ar vietējiem uzņēmējiem, kuri tā kā mazliet krāpjas, tā kā mazliet nemaksā nodokļus? Vai tas nevarētu radīt vēl sprādzienbīstamākas situācijas?" jautāja Znotiņa.
Tāpat viņa stāstīja, ka ir izveidota darba grupa korupcijas tipoloģiju identificēšanai, kurā ir iesaistīti ne tikai FID darbinieki, bet arī pārstāvji no četrām lielākajām bankām, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja un Ģenerālprokuratūras. "Šī projekta nolūks ir identificēt tieši vietējā līmeņa korupciju. Kādā veidā tad mēs varam secināt, ka tie ir koruptīvi darījumi vai tirgošanās ar ietekmi," sacīja Znotiņa.
Viņa minēja, ka tāpat paredzēts strādāt ar krāpšanām. "Jādomā, kā arvien vairāk un vairāk identificēt organizētos grupējumus. Svarīgākais jautājums, uz kuru mums jāatbild, kur paliek tā nauda? Naudas apjoms, kas tiek izkrāpts, ir tik liels, ka mēs to varam pielīdzināt aizsardzības vai izglītības budžetam. Mēs gribam saprast, kas stāv aiz šīm krāpšanām, kuras mēs arvien vairāk piedzīvojam," sacīja Znotiņa.