Svētdien, 9.augustā, Baltkrievijā notika prezidenta vēlēšanas. Saskaņā ar oficiālajiem rezultātiem tajās pārliecinoši uzvarēja līdzšinējais prezidents Aleksandrs Lukašenko. Opozīcija vēlēšanu rezultātus uzskata par viltotiem. Daudzās Baltkrievijas pilsētās kopš vēlēšanām notiek plašas iedzīvotāju protesta akcijas.
"Naktī no 2020.gada 9. uz 10.augustu valstī tika konstatēta pilsoņu lokāla pulcēšanās vēlēšanu iecirkņu rajonos un centrālajos laukumos 33 apdzīvotās vietās. Kopumā valstī par piedalīšanos nesankcionētās masu akcijās aizturēti aptuveni 3000 cilvēku. No viņiem aptuveni 1000 Minskā un vairāk nekā 2000 citos republikas reģionos," teikts Baltkrievijas Iekšlietu ministrijas paziņojumā.
9.augustā protesta akciju gaitā cietuši vairāk nekā 50 civilisti un 39 tiesībsargājošo struktūru darbinieki, norādīja ministrija. Neviens cilvēks dzīvību nav zaudējis. Ministrija arī apliecināja, ka "pret pārkāpējiem kaujas ieroči netika pielietoti". Baltkrievijas policija, liekot lietā trokšņa granātas, ūdens lielgabalus, gumijas lodes un asaru gāzi, izklīdināja protestus, kas valsts lielākajās pilsētās svētdienas vakarā sākās pēc prezidenta vēlēšanām, kuru rezultāti, kā apgalvo opozīcija, ir viltoti.
Policijai izklīdinot pēcvēlēšanu protestus, viens cilvēks zaudējis dzīvību, bet vairāki desmiti ievainoti, pirmdien pavēstīja Baltkrievijas cilvēktiesību centrs "Vjasna". Visā valstī protestu gaitā aizturēti simtiem cilvēku.
Vēlēšanās līdzšinējais valsts galva Aleksandrs Lukašenko izcīnījis 80,23% balsu, bet opozīcijas kandidāte Svetlana Tihanovska - teju 9,9%, liecina pirmdien publiskotie oficiālie rezultāti.
Tihanovska jau iepriekš, kad tika publiskoti oficiālo mediju balsotāju aptauju rezultāti, kas atklāja līdzīgu balsu sadalījumu, šādu iznākumu pieņemt atteicās.
Tihanovska pirmdien paziņoja, ka uzskata sevi par vēlēšanu uzvarētāju, un pieprasīja varasiestādēm nodot varu opozīcijai.
Vācijas valdība pirmdien nosodījusi Baltkrieviju par demokrātijas standartu neievērošanu svētdien notikušajās prezidenta vēlēšanās.
Vācijas valdības preses sekretārs Štefens Zeiberts nosodīja arī Baltkrievijā notikušo vardarbību pret miermīlīgajiem demonstrantiem un žurnālistiem.
"Valsts politiskajiem līderiem jāakceptē pilsoņu griba," uzsvēra Zeiberts.
Vācijas Ārlietu ministrijas preses pārstāvis runāja par "politiķu iebiedēšanu", tostarp masu represijām un patvaļīgām aizturēšanām pirms vēlēšanām.
Latvijas Valsts prezidents Egils Levits pauda viedokli, ka Eiropas Drošības un sadarbības organizācijai un citām kompetentajām organizācijām vajadzētu izmeklēt Baltkrievijā notikušo vēlēšanu procesu, bet šīs valsts varas iestādēm atbrīvot vēlēšanu gaitā apcietinātos.
Pirmdien parādījusies informācija, ka Eiropas Savienība var spriest par embargo noteikšanu Baltkrievijas varas iestāžu izmantotajiem speclīdzekļiem.
Latvijas Ārlietu ministrs mikroblogošanas vietnē "Twitter" paziņojis, ka vardarbība pret mierīgajiem protestētājiem Baltkrievijā turpinās un politiskā dialoga trūkum, Latvija atbalstīs individuālo sankciju piemērošanu Baltkrievijas amatpersonām, kuras atbildīgas par protestu apspiešanu un vēlēšanu viltošanu.
Eiropas Savienības (ES) ārlietu ministriem piektdien, 14.augustā, būs ārkārtas sēde, lai izskatītu situāciju Baltkrievijā, Libānā un Vidusjūras austrumos, trešdien paziņoja ES augstākais pārstāvis ārlietās un drošības politikā Žozeps Borreljs.
12.augustā vairāki simti cilvēku izgāja pie Baltkrievijas vēstniecības Latvijas galvaspilsētā, lai atbalstītu protestu dalībnieku, kuri ieskāva Baltkrieviju pēc prezidenta vēlēšanām.
13.augusta protesta akcijas Baltkrievijā turpinās.