Ministru kabinets trešdien atbalstīja priekšlikumu no 2021.gada veikt izmaiņas nodokļos ar mērķi veicināt iedzīvotāju sociālo aizsardzību.
Ministri trešdien izskatīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto ziņojumu par nodokļu politikas attīstības virzieniem valsts sociālās ilgtspējas un ekonomikas konkurētspējas veicināšanai. Minētajā ziņojumā apkopoti nodokļu izmaiņu priekšlikumi, kas dažādos formātos apspriesti koalīcijas partiju vidū, sarunās ar valdības sociālajiem partneriem un nevalstiskajām organizācijām.
Ziņojumā uzsvērts, ka būtisks nodokļu politikas mērķis ir taisnīgums un vienkāršība, turklāt ar nodokļu izmaiņām plānots risināt Covid-19 krīzē izgaismoto problēmu saistībā ar iedzīvotāju sociālo aizsardzību.
Paredzēts, ka izmaiņas nodokļos tiks ieviestas trijos posmos. Pirmajā nodokļu izmaiņu posmā, kas stāsies spēkā no 2021.gada, paredzēts samazināt valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) likmi par vienu procentpunktu un līdz 1800 eiro palielināt ienākumu slieksni, kuram piemēro diferencēto neapliekamo minimumu.
Ja no 2021.gada 1.janvāra minimālā alga valstī būs 500 eiro, minimālā VSAOI apmērs būs apmēram 170 eiro mēnesī.
Tāpat no 2021.gada paredzēts ieviest minimālo VSAOI objektu vispārējā nodokļu režīmā un alternatīvajos nodokļu režīmos nodarbinātajiem, kuru ienākumi mēnesī nesasniedz minimālās algas apmēru. Paredzēts arī, ka nodarbinātie, kuru ienākumi mēnesī sasniedz vai pārsniedz minimālās algas apmēru, veiks sociālās iemaksas 5% apmērā pensiju un 5% sociālajai apdrošināšanai.
Lai VSAOI likmes samazinājums neradītu administratīvo slogu, paredzēts samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmi ienākumiem, kas pārsniedz 62 800 eiro, un, lai sabalansētu VSAOI un solidaritātes nodokļa likmes, paredzēts samazināta solidaritātes nodokļa likmi, atsakoties no personificētās solidaritātes nodokļa daļas.
Valdība atbalstīja priekšlikumu no 2021.gada mainīt IIN pārdali pašvaldību budžetam no pašreizējiem 80% līdz 75%, bet valsts pamatbudžetam no pašreizējiem 20% līdz 25%. Šīs pārdales rezultātā pašvaldību budžetiem ies secen 91 miljons eiro ieņēmumu, turpretī šī summa nonāks valsts pamatbudžetā.
Otrajā nodokļu izmaiņu posmā, kas varētu stāties spēkā no 2022.gada, plānots veikt izmaiņas, kas attiecas uz saimnieciskās darbības veicējiem vispārējā režīmā, nosakot, ka par saimnieciskās darbības ienākumiem virs 20 004 eiro gadā jeb 1667 eiro mēnesī tiek palielinātas VSAOI, respektīvi, ienākumiem virs 20 004 eiro gadā paredzēts veikt VSAOI no visa saimnieciskās darbības ienākuma. Tāpat 2022.gadā varētu stāties spēkā atbalsta pasākumi nodokļu politikas attīstības virzienu īstenošanai par automātisku IIN atmaksu.
Savukārt trešajā nodokļu izmaiņu posmā, kas varētu stāties spēkā no 2023.gada, plānots noteikt, ka visos saimnieciskās darbības ienākumu līmeņos VSAOI maksā pilnā apmērā no faktiskajiem ienākumiem, bet ne mazāk kā minimālo VSAOI.
Visos posmos notiks pakāpeniska akcīzes nodokļa likmju paaugstināšana tabakas produktiem, kā arī, sekojot vides mērķiem, tiks indeksēti transportlīdzekļu nodokļi.
FM aprēķinājusi, ka 2021.gadā šo izmaiņu ietekme uz budžetu būs negatīva 26,6 miljonu eiro apmērā, savukārt 2022.gadā nodokļu izmaiņu rezultātā budžets papildus iegūs 56 miljonus eiro, bet 2023.gadā - papildus 76,1 miljonu eiro.
Diskusijās par plānotajām nodokļu izmaiņām, ministri novērtēja to pozitīvo ietekmi uz sociālo aizsardzību, vienlaikus mudinot apsvērt iespēju pārskatīt citus nodokļus.
Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) atzina, ka diskusijai piedāvātās izmaiņas nodokļos pierāda partneru spēju vienam otrā ieklausīties. Bordāns sevišķi izcēla nodokļu izmaiņu mērķi risināt mazu algu saņēmēju un ģimeņu ar bērniem problēmas. Vienlaikus tieslietu ministrs norādīja, ka Finanšu ministrijas (FM) sagatavotajā ziņojumā par nodokļu izmaiņām vajadzēja skart arī jautājumu par nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) izmaiņām. Bordāns būtu vēlējies redzēt sājā ziņojumā informāciju par NĪN reformu un tās ieviešanas grafiku.
Finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) atbildēja tieslietu ministram, ka valdība nesen ir uzdevusi FM izstrādāt grozījumus NĪN likumā, tādējādi FM nav saskatījusi nepieciešamību šo uzdevumu minēt divos dokumentos.
Veselības ministre Ilze Viņķele (AP) apspriešanai nodotās nodokļu izmaiņas vērtēja atzinīgi, norādot, ka tās ilgtermiņā radīs pozitīvu efektu uz sociālās apdrošināšanas sistēmas modernizāciju. Tajā pašā laikā veselības ministre rosināja straujāk celt alkohola un tabakas akcīzes nodokļa likmes.
Zemkopības ministrs Kaspars Gerhards (NA) piebilda, ka, veidojot šo valdību, partijām bijis daudz ideju, kā uzlabot nodokļu sistēmu, tomēr Covid-19 krīze un tās izraisītā negatīvā ietekme uz ekonomiku ieviesa šajos plānos korekcijas. Tajā pašā laikā zemkopības ministrs aicināja sākt diskusijas par samazinātās pievienotās vērtības nodokļa likmes termiņa pagarinājumu vietējiem dārzeņiem un augļiem.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP) piedāvātās nodokļu izmaiņas vērtēja kā labas. Vienlaikus ministrs aicināja samierināties ar domu, ka iepriekšējās ieceres veikt ievērojamākas nodokļu reformas būs jāatliek. "Lielas nodokļu izmaiņas nespēsim īstenot nedz nākamagad, nedz pēc diviem. Tās būs jāatliek nākamajai Saeimai," atzina Pūce.