ЛатвияLETA27 апреля 2021

Kopš 2011.gada Latvijā pārdoto pesticīdu apjoms palielinājies par 49,1%

2011.gadā Latvijā pārdoto pesticīdu apjoms bija 148,2 tonnas, savukārt 2019.gadā tas palielinājies par 49,1%, līdz 295,4 tonnām, liecina Eiropas Savienības (ES) statistikas pārvaldes "Eurostat" dati.

Vienlaikus ES statistikas pārvaldes dati liecina, ka kopumā Latvijā pārdoto pesticīdu skaits 2019.gadā, salīdzinot ar citām ES dalībvalstīm, saglabājies neliels - lai arī Latvijā 2019.gadā pārdoto pesticīdu apjoms sasniedz 295,5 tonnas, salīdzinot ar, piemēram, Spāniju (24 073 tonnas), Itāliju (24 286 tonnas) vai Vāciju (10 217 tonnas), pārdoto pesticīdu apjoms ir ievērojami zemāks.

Vienlaikus "Eurostat" dati liecina, ka kopējais pesticīdu lietojums ES ir samazinājies no 360 000 tonnām uz visām dalībvalstīm 2011.gadā, līdz 333 500 tonnām 2019.gadā.

Komentējot "Eurostat" datus Valsts augu aizsardzības dienestā (VAAD) skaidroja, ka, salīdzinot ar citām ES dalībvalstīm, Latvijā kopš 2011.gada nozīmīgi palielinājusies lauksaimniecībā izmantotās zemes platība (par 8%) un aramzemes platība (par 14%), līdz ar to palielinājies arī izmantoto augu aizsardzības līdzekļu apjoms. Lai ar krūmiem vai ilggadīgajām nezālēm aizaugušu platību sagatavotu lauksaimnieciskai darbībai, siltumnīcefekta gāzu emisiju un izmaksu ziņā visekonomiskāk to paveikt, izmantojot augu aizsardzības līdzekļus, uzsvēra dienestā.

Tāpat VAAD pārstāvji norādīja, ka ES apkopotā informācija par galalietotājiem izplatītajiem augu aizsardzības līdzekļiem liecina, ka Latvijā izplatītais augu aizsardzības līdzekļu apjoms uz hektāru lauksaimniecībā izmantojamās zemes jau vairākus gadus ir viens no mazākajiem ES - 0,84 kilogrami uz hektāru un zemāks arī par vidējo ES rādītāju - 2,05 kilogrami uz hektāru.

"Svarīgs arī faktos, ka, klimatam kļūstot siltākam, mainās arī kultūraugu kaitēkļu un slimību bioloģija - tie pavasaros parādās agrāk un izplatās straujāk," uzsvēra dienestā. VAAD pārstāvji norādīja, ka, lai saglabātu izaudzētās lauksaimnieciskās produkcijas apjomu, kvalitāti un eksportspēju, kultūraugiem jāpiemēro gudra un regulāra augu aizsardzība, kas ietver alternatīvo un ķīmisko augu aizsardzības metožu kombināciju.

Dienesta pārstāvji arī piebilda, ka pēc Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) ziņojuma 2019.gadā augu aizsardzības līdzekļu atliekvielu pārsniegums vai klātbūtne Latvijas izcelsmes lauksaimniecības produkcijā netika konstatēts.

"Vienlaikus norādām, ka pašlaik ES vērojam tendence samazināties pieejamo ķīmisko augu aizsardzības līdzekļu klāstam un pakāpeniski pāriet uz dabiskas izcelsmes augu aizsardzības līdzekļiem, bet to lietojuma devas uz hektāru ir daudzkārt lielākas, kas kopumā palielina izplatīto augu aizsardzības līdzekļu apjomu," skaidroja VAAD, iestarpinot, ka augu aizsardzības līdzekļu lietošana palīdz saglabāt ražu atbilstoši audzētās šķirnes selekcionētajam ražas potenciālam.

Turklāt, pēc dienestā paustā, klimata pārmaiņu rezultātā Latvijā mainās lauksaimniecības prakse un sējumu struktūra, jo veģetācijas sezona kļūst garāka. Tas ļauj audzēt augstražīgākas, bet barības vielas un augu aizsardzības pasākumus prasīgākas šķirnes.

VAAD ir 1998.gadā izveidota valsts tiešās pārvaldes iestāde, kuras mērķis ir nodrošināt kultūraugu un mežu resursu ilgtspējīgu izmantošanu, aizsardzību un aprites uzraudzību, lai saglabātu to bioloģisko daudzveidību, veicinātu sabiedrības drošību un pasargātu apkārtējo vidi no iespējamā augu aizsardzības un mēslošanas līdzekļu radītā piesārņojuma, radīt priekšnoteikumus, lai lauksaimniekiem būtu pieejams vesels un kvalitatīvs pavairojamais materiāls, kā arī palielinātu produktivitāti un lauksaimniecības konkurētspēju.

Написать комментарий