No ģeopolitiskā viedokļa nav redzams, kā Eiropas Savienība (ES) varētu turpināt eksistēt bez Ukrainas un ES Ukrainu pat vajag vairāk, intervijā aģentūrai LETA sacīja bijušais ES enerģētikas komisārs un pašreizējais Latvijas pārstāvis atbalsta grupā Ukrainas iestājai ES Andris Piebalgs.
"Es teiktu, ka ES Ukrainu vajag vairāk nekā otrādi. Jo ģeopolitiski mēs esam konfrontācijā ar Krieviju, tas nemainīsies. Ukraina gan pieredzes ziņā, gan resursu ziņā ir būtiska mūsu aizsardzības pret Krieviju sastāvdaļa," sacīja Piebalgs.
Jautāts, kas pašlaik notiek jautājumā par Ukrainas iestāšanās sarunās ES, Piebalgs minēja, ka izšķirošs notikums bija 4. martā, kad Eiropas Komisija tikās ar dalībvalstīm, lai runātu par jaunu priekšlikumu modeli, kas paredz trīs iespējas. Pirmā iespēja ir turpināt iestāšanās sarunas kā līdz šim. Grūtības rada tas, ka Ungārija to bloķē, un tādēļ pat nevar atvērt formālas sarunas. Otra pieeja ir Ukrainas integrācija ES pa daļām - enerģētikā, tirdzniecībā, bet bez dalībvalsts tiesībām. Trešā iespēja ir Ukrainu ātri uzņemt ES kā dalībvalsti, bet ar ierobežojumiem.
"Pozitīvi ir tas, ka Baltijas un Ziemeļvalstis izteikti iestājas par to, ka Ukraina ir daļa no ES, un jo ātrāk tas notiek, jo labāk. Pozitīvi, ka Ukrainas pievienošanos atbalsta lielākā daļa ES iedzīvotāju. Es ceru, ka Eiropas Komisijai pietiks drosmes turpināt šo procesu," sacīja Piebalgs, vienlaikus atzīstot, ka ES dalībvalstu noskaņojumi ir dažādi. Baltijas un Ziemeļvalstis ir izteikti par, Ungārija izteikti pret, bet lielākā daļa valstu nav izšķīrušās, kā to darīt.
"Bet manā skatījumā, cik es esmu runājis ar vadošiem Eiropas politiķiem, nevienam nav tāda uzskata, ka Ukrainai nebūtu jābūt daļai no ES. Jautājums ir, kā pārvarēt Eiropas tradicionālo inerci. Ja man jautātu, kura iespēja uzvarēs, es teiktu, ka process paliks tāds, kāds tas ir, vienīgi es ceru, ka atļaus Ukrainu uzņemt pa daļām. Es neredzu, ka dalībvalstis būs spējīgas piekrist trešajam variantam, kas ir visātrākais. Bet cerība mirst pēdējā," sacīja Piebalgs.
Viņš pieļāva, ka sektorālas integrācijas gadījumā pirmā varētu būt enerģētika, bet kā pēdējā noteikti paliks lauksaimniecība, kur ES dalībvalstīm varētu būt visvairāk iebildumu.
Jautāts, vai ir iespējama Ukrainas iestāšanās ES, kamēr turpinās karadarbība, Piebalgs atgādināja, ka ES tika uzņemta Kipra, lai gan tā ir sadalīta.
Viņš arī pieļāva, ka ES vienlaicīgi varētu uzņemt Moldovu un Ukrainu, un situācija, kad nevar apturēt Moldovas iestāšanos, palīdzēs Ukrainai.