ЛатвияLETA20 мая

Zemā atalgojuma dēļ ārsti-psihoterapeiti ļoti reti iesaistās valsts apmaksātā medicīnā

Neskatoties uz to, ka šāda iespēja pastāv, zemā atalgojuma dēļ ārsti-psihoterapeiti ļoti reti iesaistās valsts apmaksātā medicīnā, Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē pavēstīja psihiatrs Elmārs Tērauds.

"Šobrīd Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centrs ir gatavs ņemt darbā kādu no ārstiem-psihoterapeitiem, bet diemžēl šī alga, kas būtu samērojama ar psihiatru algu, ir iespaids, ka psihoterapeitus neinteresē," norādīja Tērauds.

Pēc viņa paustā, psihoterapeitiskā palīdzība aizvien ir ļoti sadrumstalota, turklāt aizvien trūkst vienota regulējuma. Eksperts arī akcentēja, ka psihoterapeitiskā palīdzība ir daļa no psihiskās veselības jomas.

Atbildot uz Tērauda pausto par regulējuma izstrādi, Veselības ministra padomniece politikas plānošanas jautājumos Marta Krivade sēdē atklāja, ka Veselības ministrija šobrīd strādā pie vienotas koncepcijas par psihoterapeita pakalpojumiem un psihisko veselību.

"Veselības ministrija šobrīd ir uzlikusi sev tādu iekšēju mērķi tuvākajos mēnešos uzrakstīt koncepciju un izskatīt iespējamos variantus, kā to var risināt - vai tas ir likums, vai tie ir noteikumi - mēs to skatīsimies. Mēs vēlamies sākt ar koncepciju, izskatīt iespējas, paskatīties starptautisko praksi un tad lemt tālāk," skaidroja Krivalde.

Arī Latvijas Psihoterapeitu biedrības prezidents Rolands Bortaščenoks sēdē norādīja, ka šobrīd būtiski būtu izstrādāt normatīvo regulējumu. Tāpat viņš pauda redzējumu, ka psihoterapijas pakalpojums būtu jāintegrē psihiskās veselības pakalpojumu grozā.

Komisijas priekšsēdētājs Andris Skride sēdes izskaņā sacīja, ka komisija turpinās pievērst uzmanību šim jautājumam arī turpmāk.

Kā ziņots, trešdienas komisijas sēdē tika skatīts jautājums par vairāk nekā 10 000 iedzīvotāju parakstītu iniciatīvu par psihoterapijas apmaksāšanu.

Bortaščenoks iepriekš komisijas sēdē atzīmēja, ka šī ir ļoti aktuāla tēma, un īpaši šis jautājums ir aktualizējies kopš Covid-19 pandēmijas sākuma. Pētījumi uzrāda viennozīmīgu tendenci, ka atsevišķās iedzīvotāju grupās cilvēkiem pieaug miega traucējumi, trauksme un depresija.