Melanomas pacientu atbalsta biedrība "Soli priekšā melanomai" aicina Veselības ministriju un Nacionālo veselības dienestu sadarbībā ar ārstu profesionālajām organizācijām un pacientu aizstāvības organizācijām izstrādāt skaidrus, vienotus kvalitātes kritērijus valsts apmaksātiem dermatologa pakalpojumiem un pārskatīt tarifus atbilstoši prasībām.
Kā informēja biedrībā, melanomas modrības mēneša noslēgumā organizācija nosūtījusi atbildīgajām valsts iestādēm vēstuli, vēršot uzmanību, ka Latvijā ir reģioni, kur dermatologi pacientiem nav pieejami vispār - ne par maksu, ne valsts apmaksāti. Vietās, kur dermatologi ir pieejami, rindas bieži ir vairāku mēnešu garumā. Piemēram, Jēkabpils reģionālajā slimnīcā visas pieraksta vietas ir aizņemtas līdz augusta vidum.
Šogad maijā melanomas modrības mēnesī biedrība "Soli priekšā melanomai" jau otro gadu rīkoja plašu sabiedrības izglītošanas kampaņu "Balts arī ir skaisti" par melanomu - bīstamāko ādas vēža formu, no kuras Latvijā ik gadu mirst vairāk nekā 70 cilvēki, bet vairāk nekā 200 saslimt.
Daudzos gadījumos gan saslimšana, gan nāve varētu tikt novērsta, ja valstī būtu sakārtotāka, labāk organizēta pacientu piekļuve dermatologam - speciālistam, kura apmeklējumam aizdomīga ādas veidojuma gadījumā ir jānotiek pēc iespējas agrīni, uzskata biedrībā.
Organizācija arī vērsa uzmanību, ka saskaņā ar zinātniskajiem pierādījumiem tikai par 0,2 milimetriem plānāka melanoma atklāšanas brīdī nozīmē par 15% vairāk izglābtu dzīvību nākamajos 20 gados, uzsver biedrības pārstāve Sondra Zaļupe, kura ir viena no vēstules autorēm.
Kā vēstulē norādīja biedrība, patlaban dermatologa pakalpojumu sniegšanas prakse dažādās ārstniecības iestādēs var būtiski atšķirties, īpaši izbraukuma konsultācijās, kurās nereti nav visa pilnvērtīgas pacienta apskates veikšanai nepieciešamā aprīkojuma.
Biedrība arī aicina palielināt valsts apmaksāto dermatologu konsultāciju skaitu pacientiem ar aizdomām par onkoloģisku ādas slimību, kā arī paredzēt, ka nosūtījumu pie onkologa aizdomu gadījumā par onkoloģisku saslimšanu var izsniegt arī dermatologs, kuram nav līguma ar Nacionālo veselības dienestu, lai nodrošinātu ātru, ērtu, savlaicīgu pacienta nokļuvi pie onkologa.
Pašlaik, ja dermatologs pacientam ir atklājis aizdomīgu ādas veidojumu vai to pat izgriezis un apstiprinājis histoloģiski, cilvēkam ir jāiet pie ģimenes ārsta un jāsaņem nosūtījums onkologa apmeklējumam. Biedrības ieskatā, tas ir lieks solis, kas nevajadzīgi sarežģī un aizkavē ātru ārstniecības procesa sākšanu, kas melanomas gadījumā var maksāt dzīvību.
Tāpat biedrība aicina rast iespēju nodrošināt ārstu specializētās apmācības vai izveidot apakšspecialitāti dermatoonkoloģijā, lai panāktu labāku agrīnas melanomas diagnostiku un izpratni par ārstēšanu onkologiskas saslimšanas gadījumā.
"No pacientu viedokļa, mēs vēlētos skaidri atšķirt tos ārstus, kuri prot strādāt ar pacientiem, kam ir aizdomas par onkoloģisku ādas saslimšanu, no tiem, kuriem šādu zināšanu trūkst," uzsvēra Zaļupe.
Apzinoties problēmas agrīnas melanomas diagnostikas jomā, šogad biedrība sadarbībā ar dermatologiem melanomas modrības kampaņas "Balts arī ir skaisti!" laikā iedzīvotājiem organizēja aptuveni 150 bezmaksas vizītes ādas veidojumu pārbaudei ne tikai Rīgā, bet arī Jelgavā, Tukumā, Ventspilī un Jēkabpilī.
Pārbaužu rezultāti vēl tiek apkopoti, bet jau tagad ir saņemtas ziņas par vairākiem atklātiem ādas vēža, tostarp arī melanomas gadījumiem, kas ir potenciāli bīstami dzīvībai. Vairākiem pacientiem atklāti arī aizdomīgi ādas veidojumi, kur diagnoze vēl jāprecizē.
Vēstule iesniegta veselības ministram Danielam Pavļutam (AP), Nacionālā veselības dienesta direktoram Ārim Kasparānam, Latvijas Ārstu biedrībai, Latvijas Dermatovenerologu asociācijai, Latvijas Dermatovenerologu biedrībai un biedrībai "Dermatologi pret ādas vēzi".