LETA3 нояб.

Valdība atbalsta iekšlietu nozares administratīvo centru veidošanu

Valdība šodien atbalstīja strukturālo reformu iekšlietu nozarē, kas Latvijas pilsētās paredz uzbūvēt 43 iekšlietu nozares administratīvos centrus un sešus atsevišķus ugunsdzēsības depo.

Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV) šodien valdības sēdē paziņoja, ka šodien ir vēsturiska diena, jo IeM ziņojums neattiecas tikai uz iekšlietu nozari, bet "ieliek fundamentālu akmeni krīžu pārvarēšanai un civilai aizsardzībai."

"Tas tiešām ir vēsturisks brīdis un ir tikpat būtiska valsts reforma, kā izglītības un veselības," atzīmēja ministrs.

Valdības atbalstītajā IeM ziņojumā skaidrots, ka Eiropas Komisijas Strukturālo reformu atbalsta ģenerāldirektorāts ļāvis īstenot strukturālo reformu atbalsta programmas projekta "Iekšlietu nozares iestāžu efektivitātes paaugstināšana" pirmo posmu, kā arī sākt šī projekta otro un trešo posmu.

Projekta laikā sniegtas rekomendācijas, lai nodrošinātu ilgtspējīgu un konkurētspējīgu valsts pārvaldes modeļa ieviešanu iekšlietu nozarē un uzlabotu vispārējo drošības līmeni valstī.

Galvenās rekomendācijas paredz vispārēju sniegto pakalpojumu un iekšējo procesu digitalizāciju, iestādes struktūras un funkciju racionalizēšanu un optimizēšanu, iestādes struktūrvienību izvietojuma izvērtēšanu, kā arī stratēģiskās plānošanas un darba izpildes vadības procesu pārskatīšanu.

Lai arī ir sperti būtiski soļi šo rekomendāciju ieviešanā, vairums pasākumu paredz darbu arī pie resursu optimizācijas un efektīvākas pārvaldības principu ieviešanas iekšlietu nozarē. Lai īstenotu pasākumus, kas ir saistīti ar struktūru un funkciju efektivizēšanu, kā arī dienestu struktūrvienību izvietojuma pārskatīšanu, ir svarīgi paralēli uzlabot IeM un tās padotības iestāžu lietojumā esošo ēku tehnisko stāvokli, kā arī pilnveidot infrastruktūru, uzskata IeM.

IeM atbilstoši ES ieteikumiem sākusi ieviest tā dēvētās Zaļās pārejas reformu iekšlietu nozarē, "lai veicinātu zaļo pārkārtošanos un digitālo pāreju".

IeM sadarbībā ar tās padotībā esošajām iestādēm jau iepriekš sākusi risināt jautājumu par nekustamo īpašumu struktūras optimizēšanu.

IeM darba grupa atzinusi, ka esošais modelis, kad iekšlietu resora iestādes vienā administratīvās teritorijā izvietotas vairākās atsevišķās ēkās, nav pietiekami efektīvs, jo kavē iestāžu savstarpējo sadarbību. Tāpat lielākā daļa šo ēku ir sliktā tehniskā stāvoklī, ar neefektīvu plānojumu un neatbilstošu infrastruktūru.

IeM valdījumā uz 2020.gada 1.augustu atrodas 251 nekustamais īpašums, tostarp, 642 būves ar kopējo platību vairāk kā 344 938 kvadrātmetri, savukārt nomas lietošanā uz šo brīdi ir vairāk nekā 88 objekti. Kopējā nomas maksa gadā veido 14 826 112 eiro.

Minēto nekustamo īpašumu uzturēšanai gadā tiek ieplānoti 6 536 274 eiro. Minētā finansējuma apmērs ir absolūti nepietiekams nekustamo īpašumu uzturēšanai atbilstošā kvalitātē. Tā rezultātā gadu no gada nekustamo īpašumu stāvoklis turpina pasliktināties, un ēku sakārtošanā ir jāiegulda arvien vairāk finanšu līdzekļu, uzsver IeM. Daļa no ēkām jau ir avārijas vai pirms avārijas stāvoklī.

Turklāt lielākajai daļai ēku ir arī augsts energoresursu patēriņš, kas attiecīgi rada negatīvu ietekmi uz klimatu.

IeM sadarbībā ar AS "UPB" ir sagatavojusi skiču projektu tipveida ugunsdzēsības depo būvniecībai, nodrošinot to īstenošanai augstu gatavības pakāpi. Projekta risinājums paredz moduļu tipa ēku būvniecību ar iespēju papildināt jebkuru tipveida projektu ar papildus nepieciešamajām telpām citu dienestu vajadzībām, tādējādi veidojot administratīvos centrus, kur vienuviet izvietotas iekšlietu resora iestādes un vajadzības gadījumā arī citu institūciju.

To paredz arī Administratīvi teritoriālā reforma, kas nosaka veidot reģionālās un nacionālās nozīmes attīstības centrus, kas saistīti vienotā administratīvā, ekonomiskā un saimnieciskā vienībā.

Šādas ēkas būs gandrīz nulles enerģijas patēriņa ēkas. Ēkās tiks izmantotas augstas efektivitātes sistēmas, kuras nodrošina ne mazāk kā 75% ventilācijas zudumu atgūšanu apkures periodā. Līdz ar to varētu tikt mazināta pieaugošā CO2 emisija Latvijā.

Ievērojot minēto, IeM ir iesniegusi attiecīgu pieteikumu Atveseļošanas un noturības mehānisma plānam, kas paredz 50 jaunu objektu būvniecību, tostarp 43 administratīvo centru, sešu atsevišķu ugunsdzēsības depo un Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžas ēkas izbūvi, kā arī 16 nekustamo īpašumu atjaunošanu.

Papildus IeM 2021.-2027.gada plānošanas perioda Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda darbības programmā pieteikusi atbalstu Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta tehniskās un aprīkojuma remonta bāzes būvniecībai.

Ņemot vērā, ka atbilstošu darba telpu trūkums ir problēma, ar kuru saskaras daudzas valsts iestādes, IeM uzskata, ka šis jautājums būtu jārisina kompleksi, tāpēc IeM sākusi sadarbību ar Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu par tā struktūrvienību izvietošanu IeM objektos, kam ir saņemts konceptuāls atbalsts.

Tāpat IeM sadarbojas ar pašvaldībām, lai atrastu stratēģiski labāko vietu dienestu izvietošanai attiecīgajā administratīvajā teritorijā, ņemot vērā plānoto administratīvi teritoriālo reformu.

Ģirģens valdības sēdē skaidroja, ka saskaņā ar IeM provizoriskajiem aprēķiniem vismaz piecu gadu periodā ieceres īstenošanai būtu nepieciešami aptuveni 203,5 miljoni eiro. Šajos aprēķinos ir iekļauti arī izdevumi ēku aprīkošanai.

No minētajiem līdzekļiem, 43 administratīvo centru un 6 atsevišķu ugunsdzēsības depo būvniecībai, nepieciešami aptuveni 196 miljoni eiro. 28 miljoni eiro nepieciešami jau esošo VUGD depo rekonstrukcijai, bet Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžas ēkas izbūvei būtu nepieciešami aptuveni 7,5 miljoni eiro.

Būvniecību paredzēts īstenot pa kārtām, sākot ar administratīvajām teritorijām, kurās koncentrējas lielākais iedzīvotāju skaits un kurās pieprasījums pēc pakalpojumiem ir augstāks, kā arī vietās, kur iekšlietu resora infrastruktūra ir viskritiskākajā stāvoklī.

IeM rosinājusi noteikt, ka minētās reformu īstenošanu iekšlietu nozarē finansē, piesaistot vienu vai vairākus no zemāk minētajiem iespējamajiem finansēšanas avotiem.

Vismaz 117,5 miljonu eiro finansējuma avots varētu būt ES Atveseļošanas un noturības mehānisms. Pārējo finansējumu varētu veidot citu ES fondu un programmu līdzekļi, iekšlietu nozares budžets, privātais finansējums publiskajā un privātajā partnerībā.

Paredzēts, ka atbilstoši finansējuma pieejamībai attiecīgajā resursu avotā un pieņemtajiem lēmumiem IeM sagatavos un virzīs izskatīšanai Ministru kabinetā lēmumu projektus attiecīgo būvniecības projektu finansēšanai.

Ārpus IeM ziņojumā minētā finansējuma, IeM nepieciešami aptuveni 70 miljoni eiro VUGD transporta atjaunošanai.