Maksātnespējīgās "PNB bankas" administrators šogad janvārī atguvis aktīvus 584 000 eiro apmērā, kas būtiski mazāk nekā mēnesi iepriekš, liecina oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publicētais pārskats.
Tostarp no izsniegtajiem kredītiem 2021.gada janvārī atgūts 401 000 eiro, no kustamās un citu mantu pārdošanas - 4000 eiro, no atgūtajiem/pārdotajiem vērtspapīriem - 1000 eiro, bet no pārējiem aktīviem atgūti 178 000 eiro.
Tādējādi kopš 2019.gada 12.septembra, kad "PNB banka" tika atzīta par maksātnespējīgu, bankas administrators ir atguvis kopumā 121,476 miljonus eiro, tostarp 2019.gadā bankas aktīvi tika atgūti 25,484 miljonu eiro apmērā, bet 2020.gadā - 95,408 miljonu eiro apmērā.
Vienlaikus "PNB bankas" maksātnespējas procesa izdevumi janvārī bija 656 000 eiro apmērā, tostarp nepieciešamie izdevumi kredītiestādes mantas uzturēšanai un nepieciešamo darba telpu uzturēšanai maksātnespējas procesa laikā bija 412 000 eiro, administratora un administratora palīga atlīdzība - 91 000 eiro, naudas un finanšu instrumentu glabāšanas izdevumi - 35 000 eiro, tiesas izdevumi - 28 000 eiro, uzraudzības un regulatīvie izdevumi - 21 000 eiro, bet citi maksātnespējas procesa izdevumi, tostarp nodokļi - 69 000 eiro.
Kopš "PNB banka" atzīta par maksātnespējīgu bankas maksātnespējas izdevumi veido kopumā 16,107 miljonus eiro, tostarp 2019.gadā bankas maksātnespējas procesa izdevumi bija 5,481 miljona eiro apmērā, bet 2020.gadā - 9,97 miljonu eiro apmērā.
2021.gada 31.janvārī "PNB bankā" garantētie noguldījumi bija 12,021 miljona eiro apmērā, kas ir par 222 000 eiro vairāk nekā mēneši iepriekš. Savukārt citi noguldījumi bija 136,259 miljonu eiro apmērā.
Vienlaikus bankas pakārtotās saistības veidoja 17,854 miljonus eiro, emitētie subordinētie parāda vērtspapīri bija 36,671 miljona eiro vērtībā, bet pārējās bankas saistības bija 168,928 miljonu eiro apmērā.
Kredītu un debitoru parādu apmērs janvāra beigās bija 69,998 miljoni eiro, kasē un prasībās uz pieprasījumu pret centrālajam bankām bija 46,226 miljoni eiro, ieguldījumi vērtspapīros bija 8,897 miljoni eiro, pārdošanai pieejamie finanšu aktīvi bija 10,492 miljonu eiro vērtībā, bet ieguldījumi radniecīgo un asociēto uzņēmumu pamatkapitālā veidoja 52,583 miljonus eiro.
Kopumā "PNB bankas" aktīvi 2021.gada janvāra beigās bija 193,018 miljonu eiro apmērā, kamēr 2020.gada beigās bankas aktīvi bija
194,199 miljonu eiro apmērā.
Savukārt bankas kapitāls un rezerves janvāra beigās bija negatīvs - mīnus 178,715 miljoni eiro.
"PNB bankas" iespējamās saistības 31.janvārī bija 363 000 eiro apmērā.
Paziņojumā arī minēts, ka "PNB banka" turpina ciešu sadarbību ar visām iesaistītajām pusēm, tostarp valsts institūcijām un amatpersonām, lai nodrošinātu likumīgu un efektīvu maksātnespējas procesu, tostarp Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma un citu piemērojamo normatīvu prasību ievērošanu.
Tāpat administrators norāda, ka, izpildot regulējuma prasības un atbilstoši Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) un Finanšu izlūkošanas dienesta prasībām, sadarbībā ar SIA "Ernst & Young Baltic" ir izstrādāta metodoloģija, kas paredz bankas kreditoru, aizņēmēju, bankas realizējamo aktīvu pircēju un jebkuru naudas un citu finanšu līdzekļu saņēmēju izvērtēšanu atbilstoši normatīvu prasībām. Izstrādāto metodoloģiju FKTK padome apstiprinājusi 2020.gada 11.augustā.
Jau vēstīts, ka "PNB bankas" darbība tika apturēta 2019.gada 15.augustā, bet 12.septembrī Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa pasludināja "PNB banku" par maksātnespējīgu. Par bankas maksātnespējas procesa administratoru iecelts Vigo Krastiņš.
"PNB bankas" darbība tika apturēta, lai nepieļautu bankas līdzekļu aizplūšanu.
Eiropas Centrālā banka (ECB) kā "PNB bankas" tiešais uzraugs 2019.gada 15.augustā nolēma atzīt "PNB banku" par tādu finanšu iestādi, kas ir nonākusi vai nonāks finanšu grūtībās, savukārt Eiropas Vienotā noregulējuma valde pieņēma lēmumu neveikt "PNB bankas" noregulējumu, kas nozīmē neveikt pasākumus, lai bankas darbību stabilizētu. Ņemot vērā minēto, FKTK nolēmuma apturēt finanšu pakalpojumu sniegšanu "PNB bankā" un lēma par noguldījumu nepieejamību. ECB kā "PNB bankas" tiešais uzraugs pieņēma šādu lēmumu, konstatējot, ka banka nav ievērojusi regulējošās prasības un izvērtējot bankas finansiālo situāciju.