Maksātnespējīgās "PNB bankas" administrators šogad martā atguvis aktīvus 440 000 eiro apmērā, kas ir desmit reizes mazāk nekā mēnesi iepriekš, liecina oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publicētais pārskats.
Tostarp no izsniegtajiem kredītiem 2021.gada martā atgūti 370 000 eiro, no ieguldījumiem atgūti 7000 eiro, no vērtspapīriem atgūti 3000 eiro, no kustamās un citu mantu pārdošanas - 1000 eiro, bet no pārējiem aktīviem atgūti 59 000 eiro.
Tādējādi šogad pirmajos trijos mēnešos "PNB bankas" administrators atguvis kopumā 5,434 miljonus eiro, bet kopš 2019.gada 12.septembra, kad "PNB banka" tika atzīta par maksātnespējīgu, bankas administrators ir atguvis kopumā 126,326 miljonus eiro, tostarp 2019.gadā bankas aktīvi tika atgūti 25,484 miljonu eiro apmērā, bet 2020.gadā - 95,408 miljonu eiro apmērā.
Vienlaikus "PNB bankas" maksātnespējas procesa izdevumi martā bija 979 000 eiro apmērā, tostarp nepieciešamie izdevumi kredītiestādes mantas uzturēšanai un nepieciešamo darba telpu uzturēšanai maksātnespējas procesa laikā bija 667 000 eiro, administratora un administratora palīga atlīdzība - 91 000 eiro, naudas un finanšu instrumentu glabāšanas izdevumi - 24 000 eiro, uzraudzības un regulatīvie izdevumi - 11 000 eiro, bet citi maksātnespējas procesa izdevumi, tostarp nodokļi - 186 000 eiro.
Tādējādi šogad pirmajos trijos mēnešos bankas maksātnespējas procesa izdevumi veido kopumā 2,417 miljonus eiro, bet kopš "PNB banka" atzīta par maksātnespējīgu bankas maksātnespējas izdevumi veido kopumā 17,868 miljonus eiro, tostarp 2019.gadā bankas maksātnespējas procesa izdevumi bija 5,481 miljona eiro apmērā, bet 2020.gadā - 9,97 miljonu eiro apmērā.
2021.gada 31.martā "PNB bankā" garantētie noguldījumi bija 11,624 miljonu eiro apmērā, kas ir par 16 000 eiro mazāk nekā mēneši iepriekš. Savukārt citi noguldījumi bija 136,21 miljona eiro apmērā.
Vienlaikus bankas pakārtotās saistības veidoja 17,854 miljonus eiro, emitētie subordinētie parāda vērtspapīri bija 37,102 miljonu eiro vērtībā, bet pārējās bankas saistības bija 169,253 miljonu eiro apmērā.
Kredītu un debitoru parādu apmērs marta beigās bija 52,635 miljoni eiro, kasē un prasībās uz pieprasījumu pret centrālajam bankām bija 49,447 miljoni eiro, pārdošanai pieejamie finanšu aktīvi bija 29,419 miljonu eiro vērtībā, ieguldījumi vērtspapīros bija 5,133 miljoni eiro, bet ieguldījumi radniecīgo un asociēto uzņēmumu pamatkapitālā veidoja 31,22 miljonus eiro.
Kopumā "PNB bankas" aktīvi 2021.gada marta beigās bija 172,728 miljonu eiro apmērā, kamēr 2020.gada beigās bankas aktīvi bija 194,199 miljonu eiro apmērā.
Savukārt bankas kapitāls un rezerves marta beigās bija negatīvs - mīnus 199,315 miljoni eiro.
"PNB bankas" iespējamās saistības 28.martā bija 363 000 eiro apmērā.
Paziņojumā arī minēts, ka "PNB banka" turpina ciešu sadarbību ar visām iesaistītajām pusēm, tostarp valsts institūcijām un amatpersonām, lai nodrošinātu likumīgu un efektīvu maksātnespējas procesu, tostarp Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma un citu piemērojamo normatīvu prasību ievērošanu.
Tāpat administrators norāda, ka, izpildot regulējuma prasības un atbilstoši Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) un Finanšu izlūkošanas dienesta prasībām, sadarbībā ar SIA "Ernst & Young Baltic" ir izstrādāta metodoloģija, kas paredz bankas kreditoru, aizņēmēju, bankas realizējamo aktīvu pircēju un jebkuru naudas un citu finanšu līdzekļu saņēmēju izvērtēšanu atbilstoši normatīvu prasībām. Izstrādāto metodoloģiju FKTK padome apstiprinājusi 2020.gada 11.augustā.
Jau vēstīts, ka "PNB bankas" darbība tika apturēta 2019.gada 15.augustā, bet 12.septembrī Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa pasludināja "PNB banku" par maksātnespējīgu. Par bankas maksātnespējas procesa administratoru iecelts Vigo Krastiņš.
"PNB bankas" darbība tika apturēta, lai nepieļautu bankas līdzekļu aizplūšanu.
Eiropas Centrālā banka (ECB) kā "PNB bankas" tiešais uzraugs 2019.gada 15.augustā nolēma atzīt "PNB banku" par tādu finanšu iestādi, kas ir nonākusi vai nonāks finanšu grūtībās, savukārt Eiropas Vienotā noregulējuma valde pieņēma lēmumu neveikt "PNB bankas" noregulējumu, kas nozīmē neveikt pasākumus, lai bankas darbību stabilizētu. Ņemot vērā minēto, FKTK nolēmuma apturēt finanšu pakalpojumu sniegšanu "PNB bankā" un lēma par noguldījumu nepieejamību. ECB kā "PNB bankas" tiešais uzraugs pieņēma šādu lēmumu, konstatējot, ka banka nav ievērojusi regulējošās prasības un izvērtējot bankas finansiālo situāciju.