Gada laikā par 14% pieaudzis Latvijas sabiedrisko mediju sociālo tīklu pieprasījums, liecina Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) sadarbībā ar tirgus un sociālo pētījumu centru "Latvijas fakti" veiktais pētījums par Latvijas iedzīvotāju mediju lietošanas paradumiem.
NEPLP locekle Ieva Kalderauska, balstoties uz pētījuma datiem, norādīja, ka sabiedriskie mediji saglabā augstu uzticības līmeni. Pētījumā noskaidrots, ka Latvijas Televīzijai uzticas 86%, Latvijas Radio uzticas 83%, bet sabiedrisko mediju portālam "Lsm.lv" - 77% auditorijas, kas ir par 5% vairāk nekā 2019.gadā. Kopējais sabiedrisko mediju lietotāju loks pārsniedz 80%.
"Taču mediju lietošanas paradumi ir līdzīgi kā mediju vidē kopumā - jo gados jaunāki iedzīvotāji, jo vairāk informāciju iegūst internetā, digitālajās platformās un sociālajos tīklos. Bet gados vecāki iedzīvotāji joprojām biežāk priekšroku dod tradicionāliem informācijas kanāliem - televīzijai un radio," sacīja Kalderauska.
Pētījumā noskaidrots, ka sabiedrisko mediju sociālo tīklu konti ir īpaši populāri gados jaunu cilvēku vidū. Visvairāk tos lieto iedzīvotāji vecumā no 25 līdz 34 gadiem - 55% šīs vecuma grupas respondentu. Tam seko 48% jauniešu vecumā no 16 līdz 24 gadiem un 46% ekonomiski aktīvo iedzīvotāji vecumā no 35 līdz 44 gadiem.
Arī portāls "Lsm.lv" populārāks ir gados jaunāku cilvēku vidū. Kā liecina pētījuma dati, visvairāk to apmeklē iedzīvotāji vecumā no 25 līdz 34 gadiem jeb 49% šīs vecuma grupas respondentu, kam seko 35% iedzīvotāju vecumā no 35 līdz 44 gadiem, 32% iedzīvotāju vecumā no 16 līdz 24 gadiem un 31% vecumā no 45 līdz 54 gadiem.
"Sabiedriskajiem medijiem, kuriem izveidojies savs uzticams skatītāju un klausītāju loks, ir lieli izaicinājumi tikt līdzi mediju patēriņa tendencēm. Tā kā arvien vairāk saturs tiek patērēts interneta vidē, digitālajās un sociālajās platformās, to esam ņēmuši vērā, arī izstrādājot šī gada sabiedrisko pasūtījumu. Tajā liela uzmanība tiek pievērsta tam, lai saturs tiktu izplatīts arī interneta kanālos," sacīja Kalderauska.
Viņa piebilda, ka ilgtermiņā pieaugs kopējā sabiedrisko mediju budžeta daļa kvalitatīva multimediju satura nodrošināšanai un sabiedriskie mediji turpinās attīstīt arī jaunas platformas.
Pētījumā atklājies, ka lēnām turpina mazināties skatītāju skaits tradicionālajos kanālos - Latvijas Televīziju pērn skatījās 68%, kas ir par 1% mazāk nekā pērn. No 58% līdz 54% sarucis Latvijas Radio klausītāju loks, tikmēr par "Lsm.lv" lietotāju sevi uzskata 28%, kas ir par procentpunktu vairāk nekā pērn. Sabiedrisko mediju kontus sociālajos tīklos lieto 38% Latvijas iedzīvotāju, kas ir par 14 procentpunktiem vairāk nekā pirms gada.
Pēc pētījuma datiem, Latvijas sabiedriskos medijus informācijas iegūšanai lieto 91% latviešu un 63% cittautiešu.
Reģionos sabiedriskos medijus visvairāk iecienījuši iedzīvotāji Vidzemē - no kopējā respondentu skaita sabiedriskos medijus informācijas iegūšanai lieto 92% šī reģiona iedzīvotāju, Zemgalē - 91%, Kurzemē - 90%, bet Pierīgā - 86% aptaujāto iedzīvotāju. Tam seko Rīga, kur sabiedriskos medijus iecienījuši 78% iedzīvotāju, bet retāk Latvijas sabiedriskos medijus skatās un klausās Latgalē, kur to dara vien 55% respondentu.
NEPLP sadarbībā ar "Latvijas faktiem" veiktais pētījums par Latvijas iedzīvotāju mediju satura lietošanas paradumiem un sabiedrības vajadzībām ir veikts 2020.gada oktobrī, aptaujājot 1547 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 16 gadiem, kā arī veicot dziļās intervijas ar mediju ekspertiem.