Patlaban Latvijā meži aizņem 2,329 miljonus hektāru, kas ir 50,2% no kopējās Latvijas iekšzemes platības, liecina Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava" ("Silava") veiktā mežu resursa statistiskā inventarizācija laika posmam no 2015.-2020.gadam.
Tādējādi mežaudžu kopējā platība, kopš "Silava" veiktās mežu resursa statistiskās inventarizācijas 2004.-2008.gada periodam, palielinājusies par 66 600 hektāriem jeb 2,1%. Institūtā skaidroja, ka galvenokārt pieaugums saistāms ar pamesto lauksaimniecības zemju aizaugšanu. Vienlaikus arvien biežāk zemes īpašnieki šādās zemēs mežaudzes izveido mērķtiecīgi, stādot kvalitatīvus stādus.
Institūtā skaidroja, ka mežaudžu platību pēdējos gados ietekmē aktīvāka saimnieciskā darbība privātajos mežos, kā arī dažādu infrastruktūras objektu izveide un uzturēšana. Vienlaikus mežaudžu platību ietekmē iznīkušās audzes, kas aiziet bojā bez tiešas cilvēka līdzdalības, tostarp 2020.gadā Lubānas pusē konstatētas iznīkušas audzes, kas aizgāja bojā 2017.gada pārlieku lielā mitruma dēļ.
"Meža statistiskās inventarizācijas dati joprojām neapstiprina publiskā telpā klīstošo viedokli, ka meži Latvijā tiek "pārcirsti", bet gan apliecina pretējo," uzsvēra institūtā, norādot, ka krājas bilance Latvijas mežos ir pozitīva. "Silava" pārstāvji skaidroja, ka meža resursu statistiskā inventarizācijā krājas bilanci rēķina kā starpību starp krājas pieaugumu un šajā periodā cilvēku nocirsto un citu faktoru ietekmē atmirušo koku krāju. Inventarizācijas dati liecina, ka pēdējā piecgadē Latvijas mežos augošu koku krāja palielinājusies par 3,3 miljoniem kubikmetru gadā.
Vienlaikus institūtā secināja, ka pašlaik Latvijas mežos augošo koku krāja ir 682,3 miljoni kubikmetru, kas kopš meža statistiskās inventarizācijas pirmā cikla palielinājusies par 35,6 miljoniem kubikmetru jeb 5,5%.
Pēdējā piecgadē Latvijas mežos pieaugusi cilvēku saimnieciskā aktivitāte, bet samazinājusies koku bojāeja dabas postījumu dēļ, norādīja institūtā, piebilstot, ka gadā cilvēki kokus cērt 4,4% no meža platības, tostarp 1,4% vienlaidus atjaunošanas cirtē, 2,2% kopšanas cirtē, 0,1% atsevišķu koku veidā izlases cirtē, bet pārējā platībā - meža infrastruktūras uzturēšanai un izveidošanai.
Pēc "Silava" secinātā, dabas faktoru ietekmē bojā aizgājušo koku apjoms Latvijā pēdējo piecu gadu laikā samazinājies par 500 000 kubikmetriem.
Meža statistiskās inventarizācijas dati arī liecina, ka Latvijā joprojām palielinās mežaudžu platība, kurās valdošās sugas koku vecums vai caurmērs pārsniedz meža likumdošanā noteikto galvenās cirtes kritēriju vērtības. Priežu, egļu, bērzu, melnalkšņu un apšu saimnieciskajos mežos šādu mežaudžu platība ir 611 200 hektāri jeb 23,7% no kopējās šo mežaudžu platības.
Galvenās cirtes kritērijiem atbilstošo mežaudžu platība kopš pirmā meža statistiskās inventarizācijas cikla palielinājusies par 6,8%, tostarp 52% no šīm mežaudzēm aug privātajos mežos.
"Silava" īsteno nacionālā meža monitoringa programmu, kurā kopš 2004.gada norit meža resursu statistiskā inventarizācija, kuras mērķis ir iegūt operatīvu, precīzu un dinamikā salīdzināmu informāciju par Latvijas mežu un tā koksnes resursiem.
Meža resursu statistiskā inventarizācija tiek veikta 16 157 pastāvīgos, 500 kvadrātmetru lielos apļveida parauglaukumos, kas izvietoti kvadrātveida traktos pa četriem parauglaukumiem, kuri savukārt vienmērīgi izvietoti visā valsts teritorijā 4×4 kilometru attālumā viens no otra. Parauglaukumu skaits noteikts ar aprēķinu, lai informācija ticami reprezentētu Latvijas mežus sadalījumā pa īpašumu veidiem (valsts un pārējie meži). Katrā parauglaukumā reizi piecos gados tiek pārmērīts katrs augošais koks, kā arī atzīmēts, ja kāds iepriekš mērīts koks nozāģēts, nocirsts, nokaltis, nolauzts, vēja izgāzts, zvēru nograuzts vai kā citādi ietekmēts. Papildus koku mērījumiem katrā parauglaukumā tiek novērtēts zemes lietojuma veids, sniedzot operatīvu informāciju par zemes lietojuma izmaiņām valstī.
Kā kritēriju ar kokiem apaugušas platības atzīšanai par mežaudzi meža resursu statistiskā inventarizācijā izmanto robežlielumu - vismaz 1000 koki uz hektāru. Tātad mežaudzēm netiek pieskaitīti izcirtumi un iznīkušas audzes, kā arī pamestās lauksaimniecības zemes, kurās aug krūmi vai reti kociņi.
Saskaņā ar Latvijā pieņemto izpratni, meža platībā bez mežaudzēm ieskaita arī izcirtumus, purvus, lauces un bebraines, kā arī meža infrastruktūras objektus. Ieskaitot parametrus, ka netiek iekļauti meža resursu statistiskā inventarizācijā, kopumā mežs Latvijā aizņem 55,7% no iekšzemes platības.
Mežzinātnes institūts "Silava" ir dibināts 1946.gadā. Institūta darbības mērķis ir ar zinātniskām metodēm iegūt jaunas zināšanas un izstrādāt inovatīvas tehnoloģijas, lai sekmētu meža nozares ilgtspējīgu attīstību un konkurētspēju.