Latvija ir panākusi ievērojamu progresu digitālo tehnoloģiju lietošanas ziņā, tomēr pašreiz valstī nav nacionālas stratēģijas interneta lietošanas veicināšanai uzņēmumos un iedzīvotāju vidū, secināts Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) izstrādātajā izvērtējumā "Going Digital in Latvia", kas trešdien tika prezentēts plašākai sabiedrībai.
Turklāt, kā secinājis OECD, šādas kopīgas pieejas neesamība nozīmē, ka netiek izmantotas iespējas, piemēram, nesen digitalizēto kultūras mantojuma resursu izmantošana, lai veidotu saites ar Latvijas diasporu. OECD ieskatā Latvijā būtu nepieciešama šādas stratēģijas izstrāde, lai izmantotu visas digitālās transformācijas priekšrocības.
Interneta lietošanas palielināšanai iedzīvotāju vidū OECD rekomendē valstij izmantot tīmekļa analīzi, lai novērtētu interneta izmantošanas veicināšanas panākumus modernizēt apmācību resursus, kas tiek nodrošināti "Trešā tēva dēla" projektā, un apgādāt bibliotēkas ar resursiem no valsts fonda iekārtu uzturēšanai.
Tāpat OECD rekomendē Latvijā izveidot kopienā balstītu programmu, kas īpaši paredzēta gados vecākiem Latvijas iedzīvotājiem, lai uzlabotu viņu digitālās prasmes, kā arī izveidot divvirzienu digitālo diasporas programmu, lai izveidotu saites starp Latvijas iedzīvotājiem un ģimeni ārvalstīs un izplatītu digitālos kultūras resursus.
Interneta palielināšanai iedzīvotāju vidū OECD aicina arī saistīt digitālo prasmju mācīšanu bērniem ar vakara apmācībām vecākiem.
Tikmēr digitālo tehnoloģiju izmantošanas palielināšanai uzņēmumos OECD rekomendē ieviest sistēmu, ar kuras palīdzību uzņēmumu algu programmatūra automātiski iesniedz datus Latvijas nodokļu iestādēm, veicot samaksu darbiniekiem. Tiek arī rosināts izveidot "digitalizācijas čempionu" programmu, līdzīgu Austrālijas programmai, kur valdība sniedz atbalstu digitālo tehnoloģiju ieviešanā nelielam skaitam mazo un vidējo uzņēmumu nozarēs, kur ir zems informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) izmantošanas līmenis.
OECD arī rosina piedāvāt konsultācijas un vadības padomus uzņēmumiem, kas atpaliek, nozarēs, kurās ir vairāki
digitāli nobrieduši uzņēmumi, lai tie varētu pietuvināties vadošajiem uzņēmumiem.
Tāpat OECD sniegusi ieteikumus skolu mācību programmas reformai, piemēram, vairāk izmantot karjeras norādījumus, lai palielinātu studentu interesi par IKT apmācībām un vietām, kā arī maksāt STEM jeb ar zinātni, tehnoloģijām, inženieriju un matemātiku saistīto priekšmetu skolotājiem papildu piemaksu, lai risinātu šādu skolotāju trūkuma problēmu.
Augstākajā izglītībā OECD cita starpā mudina atbalstīt modulāro programmu izstrādi, kas ietver IKT, savukārt darba devējiem piešķirt lielākas iespējas, lai ietekmētu universitāšu mācību programmu un palielinātu laiku, ko studenti pavada mācību praksēs.
Rekomendācijas sniegtas vēl vairākos virzienos.
Kā pavēstīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā, OECD digitālās pārvaldības rekomendāciju ieviešanai ministrija plāno realizēt trīs būtiskas reformas, tostarp, valsts IKT pārvaldības reformu, informācijas un datu pārvaldības reformu un arī pakalpojumu pārvaldības reformu.
Ministrijā arī atzīmēja, ka digitālo tehnoloģiju ieviešanas un izmantošanas palielināšanai Latvijā paredzēti pasākumi VARAM, Izglītības un zinātnes ministrijas, Ekonomikas ministrijas un citu ministriju plānošanas dokumentos, to ieviešanā paredzot iesaistīt arī pašvaldības, izglītības iestādes, uzņēmumus, sociālos partnerus un nevalstiskās organizācijas.
Savienojamības uzlabošanai OECD iesaka iesaistīt vietējās ieinteresētās puses lauku platjoslas programmā, kas attiecas uz pēdējās jūdzes jeb pakalpojuma sniedzēja (operatora) sakaru objektu savienojumu ar gala lietotāju, risinājumiem, un sekmēt pieprasījumu ar mērķtiecīgām iniciatīvām, ko Satiksmes ministrija (SM) plāno ieviest ar valsts atbalsta programmu 2021.-2027.gadam.
Lai palielinātu uzticību digitālai videi, OECD izvērtējumā aicināts uzlabot digitālās jomas politikas un kiberdrošības jomas plānošanas dokumentu savstarpējo saskaņotību, patērētāju informētību ar e-komerciju saistītos jautājumos. Šie ieteikumi risināmi Kiberdrošības stratēģijas un patērētāju tiesību aizsardzības politikas ietvaros.
Ministrijā uzsvēra, ka digitālās vides drošība ir viena no Digitālās transformācijas pamatnostādņu 2021-2027.gadam komponentēm. VARAM jau šogad plāno veikt tiesību aktu izmaiņas, nosakot nacionālo un kvalificēto elektroniskās identifikācijas līdzekļu plašāku pieņemšanu digitālajos pakalpojumos.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs (AP) atzīmēja, ka OECD Latvijas digitālās transformācijas izvērtējums veikts laikā, kad Latvijā tiek noteiktas prioritātes un uzdevumi nākamajam plānošanas periodam.
"OECD rekomendācijas sniedz vērtīgus ieteikumus politikas veidotājiem digitālās pārvaldības, savienojamības uzlabošanas, digitālo tehnoloģiju ieviešanas un izmantošanas palielināšanai. Mēs varam palielināt digitālās transformācijas sniegumu, ja turpināsim uzlabot un pilnveidot digitālās prasmes un pārvaldību, palielināsim digitālizācijas līmeni uzņēmumos un vairosim uzticību digitālai videi kopumā, kā arī attīstīsim un pielietosim inovācijas, veidojot vienotu visas valdības pieeju digitalizācijas politikai," pauda ministrs.
Izvērtējums par Latvijas digitālo attīstību ir pirmais, kurā OECD veic nākotnes prognozēšanas sadaļas izstrādi, izmantojot stratēģiskās perspektīvas pieeju. Tajā tika pētīti trīs alternatīvi attīstības scenāriji nākotnei, kas var izveidoties globālās ekonomikas un sabiedrības digitālās transformācijas rezultātā.