Latvija plāno celt prasību Eiropas Savienības Tiesā (EST) pret Zviedriju saistībā ar atšķirīgo ES direktīvas par noguldījumu garantiju sistēmām tiesību normu interpretāciju, apstiprināja Tieslietu ministrijas (TM) valsts sekretāra vietniece ārvalstu sadarbības un stratēģijas jautājumos Kristīne Pommere.
Valdība ceturtdien slēgtā sēdē apstiprināja Latvijas nostājas projektu, ceļot prasību EST pret Zviedriju. Valdības lēmums paredz, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisijai (FKTK), Finanšu ministrijai (FM) un Ārlietu ministrijai (ĀM) jāsniedz nepieciešamais atbalsts, TM ceļot minēto prasību.
Saskaņā ar ES normatīvajiem aktiem, pirms prasības celšanas Latvijai ir jāvēršas Eiropas Komisijā, kas sniedz atzinumu, vispirms dodot visām iesaistītajām valstīm iespēju gan mutiski, gan rakstiski izteikt viedokli un apsvērumus par otras puses viedokli.
Ja Eiropas Komisija nav sniegusi atzinumu trijos mēnešos pēc dienas, kad tai nodots attiecīgais jautājums, atzinuma trūkums neliedz attiecīgajai dalībvalstij vērsties EST.
Pommere apliecināja, ka TM šajā procesā nodrošina pārstāvniecību EST, taču prasību gatavos sadarbībā ar FKTK, FM un ĀM.
FKTK Komunikācijas un finanšu pratības daļas vadītāja Dace Jansone apstiprināja, ka Latvijas vēlas saņemt EST viedokli par "Eiropas Parlamenta un Padomes 2014.gada 16.aprīļa direktīvas 2014/49/ES" par noguldījumu garantiju sistēmām 14.panta 3.punkta interpretāciju.
Direktīvā ietvertās prasības būtība saistīta ar pienākumu nodrošināt savstarpējo sadarbību starp dalībvalstu noguldījumu garantiju fondiem un, pie noteiktiem apstākļiem, paredz pienākumu pārskaitīt viena fonda saņemtās iemaksas citam ES dalībvalsts fondam, norādīja Jansone.
Ņemot vērā, ka Latvijā ir no Zviedrijas atšķirīga pieeja direktīvas ietverto prasību interpretācijā, Latvija lūgs EST, kā kompetentās institūcijas ES normatīvo aktu interpretācijā, viedokli par to, kā būtu piemērojama konkrētā ES tiesību norma.
Plašākus komentārus amatpersonas nesniedza.