Latvijā biežāk nekā citās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs darba laika sākumu un beigas nosaka darba devējs pavēstīja Centrālajā statistikas pārvaldē (CSP).
Statistikas pārvaldē informēja, ka 2019.gadā 73,1% nodarbināto Latvijas iedzīvotāju darbaspēka apsekojuma pauduši, ka darba laika sākumu un beigas viņiem nosaka darba devējs vai organizācija, kamēr ES šādu atbildi sniedza vidēji 60,8% respondentu. Vienlaikus Latvijā 15,3% nodarbināto minējuši, ka var paši pilnībā izlemt darba laika sākumu un beigas, kamēr ES šādu atbildi sniedzis 18,1%.
Apsekojumā arī secināts, ka pastāv nelielas atšķirības starp Latvijas un ES nodarbināto novērtējumu par iespēju paņemt vienu vai divas brīvas stundas darba dienas laikā. Latvijā 57,9%, bet ES 66,4% nodarbināto uzskata, ka viņiem darba dienas laikā paņemt vienu vai divas brīvas stundas ir pietiekami viegli un ļoti viegli, taču diezgan grūti un ļoti grūti to izdarīt ir 42,1% Latvijas un 33,6% ES nodarbināto.
Statistikas pārvaldē minēja, ka ir vērojamas atšķirības starp ES un Latviju darba stundu un klātbūtnes atzīmēšanu darbavietā. ES lielākai daļai jeb 78,8% darbinieku tiek fiksēta klātbūtne vai nostrādātās stundas darbavietā, kamēr Latvijā to dara tikai 37,1% darbinieku.
Gan Latvijā, gan ES vīrieši biežāk nekā sievietes strādā saspringtā režīmā, kad darba uzdevumi jāveic nepietiekamā laika sprīdī. Latvijā 34,2% nodarbināto vīriešu un 28% nodarbināto sieviešu vienmēr vai bieži ir jāstrādā saspringtā laika režīmā, kamēr ES attiecīgi 36,8% vīriešu un 35,4% sieviešu.
Nodarbinātās sievietes (91,2%) Latvijā biežāk nekā vīrieši (67%) norādījušas, ka pamatdarbu galvenokārt veic darba devēja telpās vai sev piederošās telpās (ES - 87,4% sieviešu un 71,8% vīriešu). Savukārt nodarbinātie vīrieši (19,6%) biežāk nekā sievietes (2,9%) ir norādījuši, ka pamatdarbu veic vietās, kas nav stacionāras, piemēram, satiksmes līdzekļos, vai citās vietās (ES - 13,1% vīriešu un 3,2% sieviešu).