2020.gadā, pildot savus darba pienākumus, nogalināti 42 žurnālisti un mediju darbinieki, teikts Starptautiskās žurnālistu federācijas (IFJ) ikgadējā ziņojumā.
Šogad nogalināto žurnālistu un mediju darbinieku skaits ir aptuveni tik pat liels, cik pirms 30 gadiem, kad IFJ sāka apkopot šādu statistiku. Dati par 2020.gadu iekļaujas pēdējo gadu tendencē upuru skaitam samazināties, taču IFJ uzsvēra, ka žurnālisti joprojām saskaras ar nāvējošām briesmām un draudiem.
Vismaz 235 žurnālisti pašreiz atrodas ieslodzījumā, kur nonākuši savas profesionālās darbības dēļ.
IFJ ziņojums oficiāli tiks publiskots ceturtdien, kad tiks atzīmēta Starptautiskā cilvēktiesību diena un notiks interneta konference par preses brīvību. Konferenci, kas sākās jau šodien, organizē Nīderlandes valdība un Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācija (UNESCO).
30 gadu laikā ir nogalināti 2658 žurnālisti, liecina IFJ apkopotie dati.
"Tā nav tikai statistika. Tie ir mūsu draugi un kolēģi, kuri ziedojuši savas dzīves un samaksājuši augstāko cenu par savu žurnālista darbu," sacīja IFJ ģenerālsekretārs Antonijs Belanžērs.
"Mēs ne tikai atceramies viņus, bet mēs pētīsim katru lietu, spiedīsim valdības un tiesībsargājošās iestādes saukt viņu slepkavas pie atbildības," norādīja Belanžērs.
Pirmajā vietās starp valstīm ar vislielāko nogalināto žurnālistu skaitu ceturto gadu pēc kārtas ierindojusies Meksika, kur šogad nogalināti 13 žurnālisti. Otrajā vietā ir Pakistāna ar piecām žurnālistu slepkavībām.
Afganistānā, Indijā, Irākā un Nigērijā katrā nogalināti trīs žurnālisti.
IFJ, kam ir 600 000 biedru 150 valstīs, apkopojusi datus arī par žurnālistiem, kas ieslodzīti, bieži vien bez oficiālu apsūdzību izvirzīšanas.
"Šie atklājumi izgaismo smagos pārkāpumus, ko veic valdības, kas vēlas pasargāt sevi no saukšanas pie atbildības, ieslogot žurnālistus," sacīja IFJ prezidents Juness Mžaheds, piebilstot, ka ieslodzīto žurnālistu skaits ir atgādinājums par cenu, kādu žurnālistiem nākas maksāt par taisnības meklējumiem sabiedrības interesēs.
UNESCO ģenerāldirektore Odrija Azulē sacīja, ka Hāgas konference izgaismos žurnālistu būtisko lomu, palīdzot sabiedrībai nošķirt patiesu informāciju no nepatiesas.