Konkurences padome (KP) par ļaunprātīgu dominējošā stāvokļa izmantošanu dzelzceļa kravu pārvadājumu tirgū piemērojusi VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) 5,7 miljonu eiro sodu apstiprināja LDz pārstāve Ella Pētermane.
Vienlaikus viņa uzsvēra, ka LDz nepiekrīt KP pārmetumiem un uzskata tos par nepamatotiem. LDz plāno iesniegt Administratīvajai apgabaltiesai pieteikumu par KP lēmuma atcelšanu.
LDz ieskatā, ne mātes kompānija kā publiskās dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs, ne par dzelzceļa kravu pārvadājumu organizēšanu atbildīgā meitas sabiedrība "LDz Cargo" nav radījuši tādus apstākļus, kas liegtu citiem komersantiem nodarboties ar pārrobežu kravu pārvadājumiem.
LDz pārstāve skaidroja, ka KP lietu par "LDz Cargo" un LDz darbību dzelzceļa kravu pārvadājumu tirgū Latvijā ierosināja 2018.gada 28.decembrī pēc 2017.gada 7.novembrī saņemtā AS "Baltijas ekspresis" iesnieguma un tā vēlākiem papildinājumiem. Lietas izpētē KP vērtēja "LDz Cargo" un LDz darbības, kas saistītas ar pārvadātāju piekļuvi pierobežu zonai un kravu pāradresāciju.
Pētermane norādīja, ka, neskatoties uz 2017.gadā KP parakstīto sadarbības memorandu, kurā ietverta apņemšanās savā darbā īstenot principu "Konsultē vispirms", tādējādi uzlabojot sadarbību starp iestādēm un uzņēmējiem, LDz nesaņēma jebkāda veida konsultācijas vai viedokli par iespējamām nepilnībām un to novēršanas iespējām ne pirms KP lietas ierosināšanas, ne arī pēc tam.
Tāpat, pēc uzņēmuma pārstāves teiktā, pēc informācijas saņemšanas par KP ierosināto lietu, LDz un "LDz Cargo" sniedza KP visu nepieciešamo informāciju par lietā analizējamajām tēmām. "Lai izskaidrotu iespējami neskaidros jautājumus, LDz un "LDz Cargo" nosūtīja KP kopumā 13 rakstiskus skaidrojumus, kā arī notika vairākas uzņēmuma pārstāvju un KP pārstāvju tikšanās. Tomēr jāuzsver, ka šie rakstiski iesniegtie skaidrojumi un tikšanos laikā sniegtā argumentācija netika ņemta vērā," teica Pētermane.
Pārrobežu kravu pārvadājumi notiek, piemēram, Krievijas vai Baltkrievijas kravu pārvadātājam jeb dzelzceļa uzņēmumam nododot vagonus un tajos esošo kravu Latvijas kravu pārvadātājam. Tā kā dzelzceļa infrastruktūra nav piemērota kravu nodošanai uz valsts robežas, tā notiek tuvākajā dzelzceļa stacijā. Piemēram, veicot pārvadājumus no Latvijas uz Krieviju, nodošanas stacija Latvijā ir Rēzekne, savukārt nodošanas stacijas Krievijā ir Pitalova un Sebeža, skaidroja LDz pārstāve.
Pētermane minēja, ka, ņemot vērā to, ka kravu nodošana saistās ar ievērojamu atbildību gan par kravas un vagonu vērtību, gan ekoloģisko prasību ievērošanu un citiem faktoriem, kaimiņvalstu dzelzceļu pārvadātāji rūpīgi izvēlas uzņēmumus, kuriem uztic savu kravu pārvešanu pierobežas joslā, un visiem pārvadātājiem, kas vēlas veikt pārvadājumus robežposmos, ir jānoslēdz sadarbības līgums ar kaimiņvalstu dzelzceļiem par lokomotīvju un lokomotīvju brigāžu ekspluatāciju, veicot vilcienu savstarpējo apkalpošanu.
LDz pārstāve uzsvēra, ka šādu sadarbības līgumu noslēgšana ir pārvadātāja atbildība - tieši pārvadātājam ir jāsaņem visi nepieciešamie dokumenti un drošības sertifikāts, jāpārliecina kaimiņvalstu dzelzceļi par savu profesionalitāti un kompetenci, un jāvienojas par sadarbību.
Privātie pārvadātāji šādu iespēju ir izmantojuši, un pēc LDz rīcībā esošās informācijas, "Baltijas tranzīta serviss" ir noslēgusi līgumu ar Baltkrievijas dzelzceļa uzņēmumu un Krievijas dzelzceļu par lokomotīvju izmantošanu, savukārt SIA "Euro Rail Cargo" ir noslēdzis līgumu ar Krievijas dzelzceļu par kravas un vagonu nodošanu, lokomotīvju izmantošanu un norēķinu veikšanu.
Tādējādi, LDz uzskata, ka ir pamats apgalvot, ka arī privātajiem pārvadātājiem, kas vēlas veikt pārvadājumus pierobežu zonā un noslēgt sadarbības līgumus ar kaimiņvalstu dzelzceļiem, tas ir iespējams un tiek darīts.
Tāpat LDz pārstāve atzīmēja, ka 2019.gada septembrī jeb vairāk nekā gadu pirms KP lēmuma pieņemšanas, tika noslēgts administratīvais līgums starp LDz un Valsts dzelzceļa administrāciju, kas paredz papildu regulējumu tiešas un nepastarpinātas iespējas sniegšanā visiem pārvadātājiem uzņemties starptautisko kravu pārvadājumu veikšanu.
Pētermane atklāja, ka saskaņā ar šo administratīvo līgumu, LDz bez "LDz Cargo" starpniecības nodrošina vagonu un konteineru uzskaiti, norēķinus par ārzemju parka vagonu un konteineru izmantošanu, kā arī informācijas nodošanu un dzelzceļa darbības rādītāju atskaišu izveidi.
"LDz Cargo" kravu pārvadājumu jomā darbojas kopš 2007.gada, kad tika veikta LDz reorganizācija, nodalot dzelzceļa kravu pārvadājumu veikšanu no infrastruktūras pārvaldīšanas. Ņemot vērā, ka LDz ir Sadraudzības dalībvalstu Dzelzceļa transporta padomē, "LDz Cargo" kā kompānijas meitas sabiedrība 2007.gadā tika pilnvarota izpildīt saistības pret citu valstu dzelzceļa administrācijām, to starpā veikt arī kravu pārvadājumus, sadarbojoties ar citu valstu dzelzceļa uzņēmumiem.
LDz pārstāve norādīja, ka citiem uzņēmumiem, kas dzelzceļa pārvadājumu tirgū ienāca pirms "LDz Cargo", nodalīšanas no LDz, tika piedāvātas tehnoloģijas, kas nodrošināja iespēju piedalīties starptautiskajos pārvadājumos, un tie akceptēja tās, rosinot sadarbību turpināt arī pēc "LDz Cargo" dibināšanas. "No tā izriet, ka LDz ne tikai nav ierobežojis konkurenci, bet gan mudinājis citus komersantus iesaistīties starptautiskajos kravu pārvadājumos," teica Pētermane.
Jau ziņots, ka KP konstatējusi, ka "LDz Cargo" ļaunprātīgi izmantojusi dominējošo stāvokli dzelzceļa kravu pārvadājumu tirgū.
Vērtējot "LDz Cargo" darbības atbilstību Konkurences likumam, KP konstatējusi, ka Latvijā dzelzceļu kravu pārvadājumu tirgū darbojas četri kravu pārvadātāji, taču "LDz Cargo" ļaunprātīgi izmanto dominējošo stāvokli dzelzceļa kravu pārvadājumu tirgū, ar dažādām darbībām no 2007.gada apgrūtinot konkurentu darbību dzelzceļa kravu pārvadājumos Latvijā.
KP arī secinājusi, ka komersants nepamatoti noteicis maksu par privātpersonām piederošo vagonu dīkstāvi uz koplietošanas ceļiem.
Plašākās detaļas par secināto KP atklās preses konferencē trešdien, 3.februārī. Preses konference attālinātā režīmā notiks plkst.10. Tajā piedalīsies KP priekšsēdētājs Juris Gaiķis un KP Analītiskā departamenta direktora vietniece Ieva Dāboliņa.
"LDz Cargo" apgrozījums 2019.gadā kopumā bija 253,074 miljoni eiro, kas ir par 8,1% mazāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas peļņa pieauga par 42,3% - līdz 2,785 miljoniem eiro. Dati par 2020.gadu vēl nav publiskoti.
"LDz Cargo" ietilpst "Latvijas dzelzceļa" koncernā.