Saeima šonedēļ galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Izglītības likumā, kas nosaka, ka augstskolās un koledžās studiju programmas īsteno valsts valodā, savukārt studiju programmas īstenošanu svešvalodā nosaka Augstskolu likums.
Pirms nedēļas šīs izmaiņas parlaments lēma iestrādāt Augstskolu likumā, un šodien šīs normas salāgotas arī Izglītības likumā.
Izmaiņas likumā tika veiktas pēc Satversmes tiesas (ST) sprieduma, kas atcēla daļu regulējuma par valsts valodas lietojumu privātajās augstskolās. Tiesa secināja, ka pastāv alternatīvs leģitīmā mērķa sasniegšanas līdzeklis, kas mazāk aizskartu privāto augstskolu studentu un mācībspēku akadēmisko brīvību un ar to saistīto augstskolu autonomiju, proti, tiesības īstenot augstākās izglītības studiju programmas svešvalodās varētu tikt piešķirtas tām augstskolām, kuras sasniegušas noteiktus kvalitātes kritērijus.
Saeimas tagad pieņemtie grozījumi Augstskolu likumā paredz, ka studiju programmā, kas tiek īstenota valsts valodā, ne vairāk kā vienu piekto daļu no studiju programmas kredītpunktu apjoma drīkst īstenot citās Eiropas Savienības (ES) oficiālajās valodās, ievērojot, ka šajā daļā nevar ietilpt gala un valsts pārbaudījumi, kā arī kvalifikācijas, bakalaura un maģistra darba izstrāde.
ES oficiālajās valodās studiju programmas varēs īstenot, ja tas noteikts starpvalstu līgumos vai ES programmās paredzētās sadarbības ietvaros vai ja studiju virziena akreditācijas procesā visas studiju programmas, kuras ietilpst vienā izglītības tematiskajā jomā ar ES oficiālajā valodā īstenojamo studiju programmu, ir saņēmušas novērtējumu "labi" vai "izcili", kā arī tad, ja tās ir kopīgās studiju programmas.
Izglītības likuma grozījumu anotācijā teikts, ka šie grozījumi esot nepieciešami, lai novērstu tiesību normu dublēšanos Izglītības likumā un Augstskolu likumā, tādējādi nodrošinot tiesiskās drošības principa ievērošanu.
Saeimā pieņemto Augstskolu likuma grozījumu mērķis ir izpildīt Satversmes tiesas (ST) 2020.gada 11.jūnija spriedumā nolemto. Tiesa toreiz atzina Augstskolu likuma 56.panta trešo daļu un pārejas noteikumu 49.punktu, ciktāl šīs normas attiecas uz privātajām augstskolām, to mācībspēkiem un studējošajiem, par neatbilstošu Satversmes 112. un 113. pantam un spēkā neesošu no 2021.gada 1.maija.
ST spriedumā secināja, ka pastāv alternatīvs leģitīmā mērķa sasniegšanas līdzeklis, kas mazāk aizskartu privāto augstskolu studentu un mācībspēku akadēmisko brīvību un ar to saistīto augstskolu autonomiju, proti, tiesības īstenot augstākās izglītības studiju programmas svešvalodās varētu tikt piešķirtas tām augstskolām, kuras sasniegušas noteiktus kvalitātes kritērijus.
Izmaiņas likumos stāsies spēkā 1.maijā.