Vides apsaimniekošanas un otrreizējo izejvielu pārstrādes uzņēmumu grupa "Eco Baltia" 2020.gadu noslēgusi ar vēsturiski lielāko apgrozījumu - 74,95 miljoniem eiro, kas ir par 6% vairāk nekā 2019.gadā pavēstīja "Eco Baltia" sabiedrisko attiecību speciāliste Alise Zvaigzne.
Grupas kopējā normalizētā EBITDA jeb peļņa pirms procentiem, nodokļiem, nolietojuma un amortizācijas 2020.gadā bija 10,1 miljons eiro.
Zvaigzne skaidroja, ka "Eco Baltia" apgrozījuma pieaugumu galvenokārt veicināja atkritumu apsaimniekošanas nozares uzņēmumi, paplašinot tirgus daļas Latvijas mērogā.
"Arī pārstrādes sektorā 2020.gadā atsevišķās pozīcijās bija jūtama izaugsme. Neskatoties uz Covid-19 krīzes klātbūtni, kas veicināja krasas naftas cenas svārstības, tādējādi ietekmējot otrreizējo izejvielu cenas starptautiskajā tirgū, "Eco Baltia" PET pudeļu pārstrādes uzņēmumā "PET Baltija" tika pārstrādāts rūpnīcas pastāvēšanas laikā lielākais PET pudeļu apjoms - 46 000 tonnu, kas ir par 14% vairāk nekā 2019.gadā," stāstīja Zvaigzne.
Tāpat viņa atzīmēja, ka pērn par lielāko AS "Eco Baltia" akcionāru ar 52,81% kļuva viena no Baltijas lielāko privāto investīciju fondu, "INVL Baltic Sea Growth Fund", meitasuzņēmums UAB "BSGF Salvus", tādējādi paredzot turpmāk vēl vairāk nostiprināt Grupas kā Baltijas reģiona un arī visas Eiropas aprites ekonomikas virzītājas līderpozīcijas.
Zvaigzne norādīja, ka viena no stratēģiskajām prioritātēm grupas dienaskārtībā būs pārtikas kvalitātes otrreizējo PET izejvielu ražošanas jaudu palielināšana un savu pozīciju nostiprināšana Eiropas tirgū. Tāpēc arī 2021.gadā "Eco Baltia" turpinās attīstīt investīciju projektus, pilnveidot pakalpojumus un produktus un uzlabot klientu apkalpošanas servisu, veicinot straujāku un ilgtspējīgāku turpmāko grupas izaugsmi.
Pēc Zvaigznes teiktā, "Eco Baltia" grupa ir spērusi būtiskus soļus, kļūstot par CO2 pozitīvu uzņēmumu, proti, tās radītā ietekme uz vidi ir mazāka nekā kopējais CO2 emisiju ietaupījums, ko iespējams nodrošināt, fokusējoties uz atkritumu šķirošanu un pārstrādi.
"Eco Baltia" valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs atzina, ka Covid-19 radītā dīkstāve Eiropas rūpniecībā pagājušā gada otrajā ceturksnī būtiski ietekmēja "Eco Baltia" pārstrādes rūpnīcu darbību, tostarp rentabilitāti.
"Būtisks faktors bija straujās naftas cenu svārstības, kā arī globālie makroekonomiskie procesi, kā rezultātā Eiropas tirgos būtiski palielinājās PET izejvielu piedāvājums no Ķīnas, samazinot PET otrreizējo izejvielu cenu. Tāpat būtiski samazinājās pieprasījums pēc gatavās polimēru materiālu produkcijas. Tomēr, neskatoties uz to, ir izdevies saglabāt savas pozīcijas Baltijas mērogā," teica Simanovičs.
Tikmēr "Eco Baltia" padomes priekšsēdētājs Vitauts Plunksnis uzsvēra, ka "Eco Baltia" grupa kopš tās izveides ir uzrādījusi stabilu izaugsmi, pierādot savu konkurētspēju Baltijas un arī Eiropas līmenī.
"Otrreizējo izejvielu pārstrādes nozarē internacionalizācija ir īpaši svarīga, jo tā sniedz iespēju sadarboties ar lieliem starptautiskiem uzņēmumiem un paplašināt "Eco Baltia" sadarbības tīklu visā pasaulē. Līdz ar aprites ekonomikas augošo nozīmi pasaules ekonomikā turpmākajā "Eco Baltia" un tās uzņēmumu attīstībā vēl vairāk koncentrēsimies uz pārstrādes kompetenču attīstību, īpaši pārstrādāto PET izejvielu segmentā," sacīja Plunksnis.
2019.gadā grupas apgrozījums pieauga par 9% un sasniedza 70,62 miljonus eiro, bet par 8% pieauga neto peļņa, sasniedzot 2,54 miljonus eiro.
Grupa Latvijā nodarbina aptuveni 900 darbinieku, un grupas uzņēmumu portfelī ietilpst tādi uzņēmumi kā "PET Baltija", "Eco Baltia vide", "Latvijas zaļais punkts" un "Nordic Plast".
"Eco Baltia" akciju turētāji ir "INVL Baltic Sea Growth Fund" (52,81%), Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (30,51%) un uzņēmuma vadība (16,68%).