Teju piektdaļa jeb 19% Latvijas sabiedrības ir ieinteresēti zinātnē un zinātniekos, kamēr 14% to vērtē apšauboši, izriet no Vidzemes augstskolas (ViA) vadošā pētnieka un rektora Gata Krūmiņa veiktā pētījuma par to, kā vairot zinātnes ietekmi Latvijā.
Šonedēļ Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju apakškomisijas sēdē Krūmiņš stāstīja, ka pēdējo pāris gadu laikā ir izstrādāts Latvijas zinātnes stratēģiskais pozicionējums ārvalstīs, kā arī noslēgumam tuvojas zinātnes komunikācijas mērķa grupu pētījums.
Pētījumā ir veikta Latvijas sabiedrības segmentācija pēc attieksmes pret zinātni, identificētas zinātnes stratēģiskās komunikācijas prioritāras mērķa grupas, kā arī veikta šo mērķa grupu padziļināta analīze, izstrādājot arī konkrētus priekšlikumus gan rīcībpolitikai, gan komunikācijas saturam.
2019.gada jūnijā veiktā aptaujā, ko pēc Izglītības un zinātnes ministrijas pasūtījuma ViA veica kopā ar pētījumu centru SKDS, atklājies, ka gandrīz piektdaļa ir ieinteresēti jautājumos par zinātni un zinātniekiem, 17% ir "kritiski ieinteresēti", 14% ir apšauboši, 12% - attieksmi nav noformulējuši, kamēr 8% aptaujā atzīmēja, ka jūtas apdraudēti.
Vēl 14% atzīmēja, ka ir nezinoši, proti, nezina un neizprot, ko zinātne un zinātnieki dara.
Krūmiņš uzsvēra, ka ir svarīgi saprast, kā vairot zinātnes ietekmi. Viņš minēja, ka valsts budžeta ieguldījumi pētniecībai un attīstībai ir ļoti zemi, salīdzinājumā ar citām Eiropas Savienības valstīm, tomēr viņu pašu visvairāk uztrauc zinātne nodarbināto skaits, kas ietekmē kopējo "zinātnes jaudu".
Tāpat viņš minēja, ka Latvijā vidēja termiņa attīstības plānos tiek iekļauti pareizi, uz izaugsmi orientēti sasniedzamie rādītāji, tomēr tos neizdodas sasniegt. Krūmiņš pauda viedokli, ka arī nākamajā, 2021.-2027.gada periodā neizdosies sasniegt cerētos rādītājus, jo būs citas aktuālākas lietas.
ViA rektors atzīmēja, ka Latvijā pakāpeniski jāiedibina jaunu sistēmu, ar kuras palīdzību mainīt sabiedrības kopējo attieksmi un sabiedrība celtu zinātnes un zināšanu vērtību. "Ja pēc 10 gadiem pie Saeimas budžeta pieņemšanas laikā piketēs pensionāri un prasīs lielāku naudu zinātnei, zināsim, ka esam labi pastrādājuši," pauda eksperts.
Pētījuma veicēji akcentē, ka svarīgi, lai sabiedrība apzinātos zināšanu vērtību. Viņuprāt, svarīga ir vērtības radīšana, proti, ka Latvijā zinātne ir būtiska un noderīga, vienlaikus pierādot cilvēkiem, ka arī viņi var palīdzēt zinātnei.
Tāpat pētnieki identificēja, ka liels izaicinājums ir sabiedrības vēlme un gatavība iesaistīties zinātniskajos procesos, ieņemt aktīvu vai proaktīvu pozīciju konkrētos jautājumos. Krūmiņš stāstīja, ka uzdodot abstraktus jautājumus, piemēram, vai zināšanu sabiedrība ir mūsu bērnu nākotne, teju visi atbildēja apstiprinoši. Vienlaikus vaicāti, vai var palīdzēt zinātnei, cilvēku pozīcija bijusi daudz rezervētāka.
Apakškomisijas dalībnieki pateicās Krūmiņam par sniegto ieskatu veiktajā pētījumā un dalījās dažādās atziņās. Piemēram, deputāte Dagmāra Beitnere Le-Galla (JKP) teica, ka saprot šo sabiedrības naratīvu, piebilstot, ka iedzīvotāju pašizpratni mainīt ir ļoti grūti, ņemot vērā, ka 30 gadu laikā zinātne ir novārdzināta un zinātnieku kopa ir neliela.
Tāpat viņa pauda viedokli, ka sabiedrību iespējams iespaidot caur populāro kultūru. "Ja mums būtu tik jaudīgi scenogrāfi un seriāli taptu nevis par "deviantu un nesaprotamu sabiedrību", bet skolotājiem un pētniekiem, mēs "paceltu" nācijas pašizpratnes latiņu, kā arī pavirzītos priekšstatā redzējumā par sevi," teica politiķe.
Vienlaikus arī Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) rektors Leonīds Ribickis akcentēja, ka mēs dzīvojam patērētāju ne zināšanu sabiedrībā. Viņš minēja, ka ASV ir dažādi piemēri, kā viņi reklamēja savus zinātniski pētnieciskos sasniegumus caur universitātēm, parādot, cik viens ieguldītais dolārs sniedz sabiedrībai ieguvumu kopumā.
Viņš teica, ka RTU jau trešo gadu rēķina savu ieguldījumu tautsaimniecībā caur absolventiem. Tā sabiedrībai tiek parādīts konkrēts skaitlis, cik viens eiro dod "atpakaļ" sabiedrībai. Viņaprāt, ar laiku šie skaitļi parādīs, ka universitātes un zinātnieki ir tā vērti.
"Visi zina, kas ir Kristaps Porziņģis un cik viņš pelna, bet neviens nezina, kas ir augstas enerģijas daļiņu fizikas eksperts Viesturs Veckalns," uzsvēra RTU rektors.
Krūmiņš piekrita iepriekš paustajam, piebilstot, ka tas ir viens no veidiem, kā veicināt sabiedrības izpratni par zinātni, un to novērtēt.
Apakškomisijas priekšsēdētājs Ilmārs Dūrītis (AP) atzīmēja, ka sabiedrībā ir pieņemts uzticēties zinātniekiem, jo vairums sabiedrības, iespējams, nespēj iedziļināties pierādījumos, pārbaudīt varbūtības, kļūdas un standartu novirzes.
Tam piekrita pētnieks, piebilstot, ka zinātnieki ir viena no grupām, kurai sabiedrība uzticas vairāk nekā vidēji citām grupām.