Kopumā Valsts ieņēmumu dienests (VID) atbalsta pasākumos Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem līdz 30.maijam izmaksājis 425,124 miljonus eiro, šonedēļ Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēdē sacīja VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.
Lielāko daļu no šī atbalsta - 308,69 miljonus eiro - veidoja apgrozāmo līdzekļu granti uzņēmumiem, savukārt 116,434 miljoni eiro bija atbalsts darba ņēmējiem dīkstāves pabalsta un algu subsīdiju veidā. Atbalsts kopumā sniegts 76 262 darba ņēmējiem.
Jaunzeme vērsa deputātu uzmanību, ka ļoti liela daļa darba ņēmēju jau ilgstoši atrodas ārpus darba tirgus. VID dati liecina, ka 18,7% atbalsta saņēmēju to saņēmuši sešas reizes un vairāk, 17,2% - piecas reizes, bet 15,6% - četras reizes.
Kopumā no 76 262 darba ņēmējiem 61,9% ir saņēmuši dīkstāves pabalstus, 19,1% - algu subsīdijas, bet 19% - gan algu subsīdijas, gan dīkstāves pabalstus.
Galvenokārt atbalsts sniegts vairumtirdzniecības, izmitināšanas, kā arī mākslas un izklaides nozaru darbiniekiem.
Jaunzeme stāstīja, ka liela daļa izmaksātā atbalsta bija par salīdzinoši zemām summām, kas liecina par niecīgām algām uzņēmumos.
Vairāk nekā pusei jeb 54,6% saņēmēju atbalsts izmaksāts robežās no 430 eiro līdz 700 eiro. Savukārt 11,1% izmaksātais atbalsts bija mazāks par 200 eiro, bet 25,4% - no 200 eiro līdz 430 eiro. Atbalstu 700 eiro līdz 1000 eiro apmērā saņēma 8,6% darba ņēmēju.
Jaunzeme pastāstīja, ka vidējais pašnodarbinātām personām izmaksātais atbalsta apmērs bija 422 eiro mēnesī, savukārt patentmaksas maksātājiem - 395 eiro. "Tas nozīmē, ka arī pirms Covid-19 krīzes šajās jomās strādājošie nav deklarējuši lielus ienākumus," viņa sacīja .
Apgrozāmo līdzekļu grantos izmaksāti 308,69 miljoni eiro - 25 084 granti 9428 uzņēmumiem. Pieteikumus grantu saņemšanai iesnieguši 12 885 uzņēmumi. Galvenokārt grantus saņēmuši uzņēmumi, kuri darbojas vairumtirdzniecībā, izmitināšanā, būvniecībā un apstrādes rūpniecībā.
Jaunzeme stāstīja, ka laika periodā kopš rudens atteikumu skaits nav bijis liels, jo atbalsta saņemšanas noteikumi bijuši ļoti vienkāršoti un pretimnākoši. Kopumā dīkstāves pabalstos un algu subsīdijās atteikumi veidoja 4,8% no saņemtajiem iesniegumiem, bet grantos apgrozāmajiem līdzekļiem - 11,2%.
Biežākais atteikumu iemesls dīkstāves pabalstu un algu subsīdiju saņēmējiem bija tas, ka uzņēmumiem nav ienākumu bāzes, ieņēmumu samazinājums nav saistīts ar saimnieciskās darbības ierobežojumiem, vai arī netika konstatēts apgrozījuma kritums. Kopumā atteikti 6080 iesniegumi dīkstāves pabalstu un algu subsīdiju izmaksai.
Savukārt apgrozāmu līdzekļu grantu izmaksā uzņēmumiem visbiežāk - 74,4% gadījumu - atteikuma iemesls bija tas, ka iepriekšējos sešos mēnešos uzņēmumā vidējie aprēķinātie un nomaksātie nodokļi nepārsniedza 200 eiro mēnesī. Jaunzeme uzsvēra, ka nereti šādi uzņēmumi nodokļos maksāja 20 līdz 30 eiro mēnesī. Vēl 9,9% atteikumu saistīti ar apgrozījuma krituma neesamību.
Tāpat kopš 2020.gada 12.marta VID piešķīris 24 741 nodokļu nomaksas termiņa pagarinājumu par 423,222 miljoniem eiro. Tostarp 51,6% pagarinājumu piešķirti uz trim gadiem, bet 30,4% - uz vienu gadu. No piešķirtajiem nodokļu nomaksas termiņa pagarinājumiem 31,3% bija vairumtirdzniecībā, 17,8% - apstrādes rūpniecībā, bet 15,2% - transporta nozarē.
Ekonomikas ministrijas (EM) Uzņēmējdarbības konkurētspējas departamenta direktore Ilze Lore deputātiem pastāstīja, ka vasarā atbalsts dīkstāves pabalstu veidā nebūs nepieciešams, jo jāatsāk normāla ekonomikas aprite. Taču kādu laiku būtu jāturpina algu subsīdijas un granti apgrozāmajiem līdzekļiem.
"Patlaban aktīvi diskutējam ar uzņēmēju organizācijām, kādas ir galvenās problēmas. Galvenā problēma uzņēmējdarbībā šobrīd ir darbaspēka pieejamība - uzņēmumi nevar atsākt darbu normālā ritmā, jo trūkst strādājošo," sacīja Lore.
Vienlaikus EM patlaban aktīvi domā par atbalsta programmu konkurētspējas veicināšanai, strādā pie jaunu darbavietu radīšanas, kā arī izstrādājusi atbalsta instrumentu lielajiem investīciju projektiem, kas veicinās eksportu, pavēstīja Lore.
EM valsts sekretāra vietnieks Raimonds Aleksejenko deputātiem pastāstīja, ka aptuveni 80% uzņēmumu, kuri cietuši no apgrozījuma samazinājuma, ir pieteikušies VID un saņēmuši atbalstu.
"Atbalstu nesaņēma tie, kuriem saimnieciskā darbība bija ļoti zemā līmenī vai tās nebija vispār vēl pirms Covid-19 dēļ ieviestajiem ierobežojumiem. Arī bezdarba rādītāji, pateicoties atbalstam, saglabājušies ļoti zemā līmenī," sacīja Aleksejenko.
Viņš skaidroja, ka tagad jācenšas sniegt atbalsts tiem uzņēmumiem, kuri var un grib strādāt.
Aleksejenko pastāstīja, ka Covid-19 krīzes laikā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras atbalstu reģionos darbu sākuši vairāk nekā 1000 jaunu uzņēmumu. Tāpat tiek turpinātas "Attīstības finanšu institūcijas "Altum"" ("Altum") kreditēšanas programmas, kurai klāt nākuši arī eksporta kredīti. Turpināsies arī "Altum" iesaiste mazo un vidējo uzņēmumu kreditēšanā, jo bankas pret šo sektoru esot ļoti konservatīvas.