Vācijas tiesa šonedēļ nolēmusi, ka divi bēgļi, kuriem piešķirts patvērums Grieķijā, nedrīkst tikt nosūtīti atpakaļ uz šo valsti, jo tur viņi var saskarties ar "nehumānu un pazemojošu attieksmi".
Abi bēgļi, kas ir no Sīrijas un Eritrejas, saskartos ar nopietnu risku, ka nespēs apmierināt savas pamatvajadzības, ja tiks nosūtīti atpakaļ uz Grieķiju, secināja tiesa Minsterē.
Vācija iepriekš noraidīja abu vīriešu lūgumus pēc patvēruma, jo viņiem jau piešķirta starptautiska aizsardzība Grieķijā, un draudēja deportēt viņus.
Taču tiesa secināja, ka viņi saskartos ar "ekstrēmām materiālām grūtībām", ja atgrieztos Grieķijā, norādot, ka viņiem būtu grūti atrast apmešanās vietu un darbu.
Tiesa nolēma, ka abu vīriešu lūgumu pēc patvēruma nevar noraidīt, jo viņi "saskartos ar nehumānu un pazemojošu attieksmi, ja viņi atgrieztos Grieķijā".
Kopš 2015.gada, kad Grieķija kļuva par vārtiem uz Eiropu tūkstošiem nelegālo imigrantu, Grieķija savās salās uzbūvējusi desmitiem aizturēšanas centru. Taču šīs nometnes ir pārpildītas un migrantiem nākas pavadīt tajās ilgu laiku.
Lesbas salā kopš septembra, kad nodega Morijas migrantu nometne, jaunajā telšu nometnē, kas aizņem 32 hektāru platību, mitinās vairāk nekā 7000 cilvēku.
Cilvēktiesību aktīvisti norāda, ka migranti spiesti dzīvot smagos apstākļos, un viņiem ir mazāk tiesību nekā dzīvniekiem.
Teorētiski migrantiem jāpiesakās patvērumam pirmajā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstī, kurā viņi ierodas. Taču šī sistēma tikusi daudz kritizēta, jo citas valstis gandrīz nemaz neuzņem bēgļus, kamēr tādas valstis kā Grieķija un Itālija iznes uz saviem pleciem lielāko sloga devu.
Grieķija pērn pārvietoja tūkstošiem migrantu no salām un iekšzemi. Taču daudzi nav spējuši atrast pajumti vai darbu, un valdība samazinājusi skaidrās naudas pabalstus imigrantiem un palīdzību mājokļa meklējumos.