ЛатвияLETA04 апреля 2021

Uzņēmējdarbības noskaņojuma rādītāji martā uzlabojušies

Uzņēmējdarbības noskaņojuma rādītāji martā uzlabojušies gan pakalpojumu sektorā un mazumtirdzniecībā, gan arī rūpniecībā un būvniecībā pavēstīja Centrālajā statistikas pārvaldē.

Martā noskaņojuma rādītājs mazumtirdzniecībā, pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem, bija -12,8%, kas salīdzinājumā ar februāri ir pieaugums par 6,6 procentpunktiem.

Noskaņojuma rādītāja kāpumu ietekmēja pozitīvākas uzņēmumu vadītāju prognozes par gaidāmo uzņēmuma darbības aktivitāti nākamajos trijos mēnešos.

Noskaņojuma rādītājs palielinājies gan pārtikas, gan nepārtikas preču, gan degvielas mazumtirdzniecībā. Uzņēmumu noskaņojums uzlabojies arī automobiļu pārdošanā, auto detaļu un piederumu tirdzniecībā, automobiļu apkopē un remontā. Taču visās minētajās nozarēs noskaņojums joprojām ir negatīvs un viszemākais rādītājs (-30,6%) ir nepārtikas preču mazumtirdzniecībā, bet visoptimistiskākie ir pārtikas preču tirgotāji (-2,8%).

Statistikas pārvaldē norādīja, ka 54% aptaujāto mazumtirgotāju martā atzīmējuši, ka viņu saimniecisko darbību būtiski ierobežo Covid-19 ietekme. Šis rādītājs, salīdzinot ar janvāri un februāri, nav būtiski mainījies. Mazumtirgotāju sekmīgu darbību ierobežo arī konkurence attiecīgajā tirdzniecības sektorā (31%) un nepietiekams pieprasījums (26%). Taču martā, salīdzinot ar februāri, ir nedaudz pieaudzis to mazumtirdzniecības uzņēmumu īpatsvars, kas neizjūt ierobežojošus faktorus saimnieciskajai darbībai - tādu bija 15%.

Pakalpojumu sektorā 2021.gada martā, pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem, noskaņojuma rādītājs bija -18,7%. Salīdzinot ar februāri, šis rādītājs pieaudzis par 3,8 procentpunktiem.

Īpaši zemi noskaņojuma rādītāji joprojām ir ēdināšanā (-57,1%), izmitināšanā (-43,9%), kā arī ceļojumu biroju un tūrisma operatoru nozarē (-42,2%), bet gaisa transportā noskaņojums, salīdzinot ar februāri, ir uzlabojies. Pozitīvas noskaņojuma vērtības martā bija apdrošināšanas nozarē (15,3%), informācijas pakalpojumos (1,5%) un datorprogrammēšanā (1,4%). Savukārt pasta un kurjeru pakalpojumu nozarē, salīdzinot ar februāri, noskaņojums, lai arī ir pozitīvs, ir būtiski pasliktinājies (16,4%).

Statistikas pārvaldē norādīja, ka 26% pakalpojumu sektora respondentu martā nav izjutuši saimniecisko darbību ierobežojošus faktorus, bet 36% respondentu norādījuši, ka Covid-19 izraisītās sekas ir būtisks ierobežojošs faktors to veiksmīgai saimnieciskajai darbībai. Kā būtiski ierobežojoši faktori pakalpojumu sektorā bijuši arī nepietiekams pieprasījums un finansiālas grūtības, ko atzīmējuši attiecīgi 34% un 15% aptaujāto pakalpojumu sektora uzņēmumu.

Noskaņojuma rādītājs būvniecībā 2021.gada martā, pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem, bija -21,1%, kas, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, ir pieaugums par 0,5 procentpunktiem. To ietekmēja pozitīvākas uzņēmumu vadītāju prognozes par gaidāmo nodarbinātības attīstību nākamajos trijos mēnešos, bet negatīvāks bija būvdarbu pasūtījumu līmeņa novērtējums. Noskaņojuma rādītājs pieauga visās būvniecības jomās - ēku būvniecībā, inženierbūvniecībā un specializētajos būvdarbos.

Martā būvniecības nozari joprojām visvairāk ietekmēja slikti laika apstākļi - to kā saimnieciskās darbības ierobežojošu faktoru atzīmējuši 48% aptaujāto uzņēmēju. Covid-19 negatīvo ietekmi martā norādījuši 14% respondentu. Martā nedaudz pieaudzis to uzņēmumu skaits, kas kā ierobežojošo faktoru atzīmējuši nepietiekamu pieprasījumu (38% apsekoto būvniecības uzņēmumu), finansiālās grūtības (10%) un darbaspēka trūkumu (9%). Turpināja samazināties to būvniecības uzņēmumu īpatsvars, kas neizjūt ierobežojošos faktorus saimnieciskajai darbībai (13%).

Apstrādes rūpniecībā noskaņojuma rādītājs martā bija -5,6%, kas ir pieaugums par 1,8 procentpunktiem salīdzinājumā ar februāri, un to ietekmēja uzņēmēju nedaudz pozitīvāks šī brīža pasūtījumu līmeņa novērtējums un optimistiskas uzņēmumu vadītāju prognozes sava uzņēmuma aktivitātei nākamajiem trim mēnešiem (gaidāmās ražošanas aktivitātes kāpums, saimnieciskās darbības kāpums).

Lielākais noskaņojuma rādītāja pieaugums, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, bija tādās apstrādes rūpniecības nozarēs kā tekstilizstrādājumu ražošana, citu transportlīdzekļu ražošana, dzērienu ražošana un citur neklasificētu iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošana. Savukārt samazinājums bija farmaceitisko pamatvielu un farmaceitisko preparātu ražošanā, gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošanā, iekārtu un ierīču remontā un uzstādīšanā. Salīdzinot ar iepriekšējiem mēnešiem, turpināja uzlaboties uzņēmēju noskaņojums par gaidāmo preču realizācijas cenu un nodarbinātības attīstību nākamajos trīs mēnešos.

Salīdzinot ar februāri, samazinājies uzņēmumu īpatsvars, kas no visiem ražošanu ierobežojošiem faktoriem norādījuši nepietiekamu pieprasījumu (35%) un finansiālās grūtības (11%). Savukārt nedaudz pieaudzis apstrādes rūpniecības uzņēmumu īpatsvars, kas norādījuši darbaspēka trūkumu un materiālu un iekārtu trūkumu (15% un 14%). Covid-19 ietekmi martā norādījuši 19% respondentu, bet 26% apsekoto apstrādes rūpniecības uzņēmumu saimniecisko darbību martā nav ietekmējuši ierobežojošie faktori.

2021.gada martā ekonomikas sentimenta rādītājs bija 90,73, kas ir par 2,2 punktiem vairāk nekā februārī.

Ekonomikas sentimenta rādītājs raksturo kopējo sociāli ekonomisko situāciju valstī noteiktā periodā, un to visām Eiropas Savienība valstīm pēc vienotas metodoloģijas aprēķina Eiropas Komisijas Ekonomikas un finanšu lietu ģenerāldirektorāts, par pamatu ņemot 15 dažādas sezonāli izlīdzinātas rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru, kā arī patērētāju noskaņojuma rādītājā ietvertās komponentes.

Uzņēmējdarbības noskaņojuma rādītāji raksturo vispārējo situāciju nozarē un tiek iegūti, veicot rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru konjunktūras apsekojumus. Ja rādītājs ir virs nulles, ir pozitīva uzņēmējdarbības vide, ja zem nulles - negatīvs uzņēmēju noskaņojums.

Написать комментарий