Noslēdzoties 2020./2021.gada Inčukalna pazemes gāzes krātuves (PGK) izņemšanas sezonai, no krātuves izņemtais dabasgāzes apjoms sasniedzis 17,6 teravatstundas (TWh), kas ir par 56% vairāk nekā iepriekšējā krātuves sezonā, liecina vienotā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora AS "Conexus Baltic Grid" ("Conexus") operatīvie dati.
"Conexus" pārstāvji norādīja, ka izņemtais apjoms pieaudzis, ņemot vērā aukstos laikapstākļus šajā ziemas sezonā, pērn izveidoto Latvijas, Igaunijas un Somijas vienoto dabasgāzes tirgu, kā arī zemo dabasgāzes cenu 2020.gada vasarā. Sākot sezonu, krātuvē tika iesūknēts lielākais aktīvās dabasgāzes apjoms pēdējo gadu laikā - 13,6 TWh. Kopumā sistēmas lietotāji Inčukalna PGK kopumā uzglabāja aktīvo dabasgāzi 21,3 TWh apjomā.
Lielākais diennakts dabasgāzes apjoms 208,3 gigavatstundas (GWh) apmērā šosezon izņemts šā gada februārī, gada otrajā mēnesī kopumā izņemtas 4,6 TWh, kas bija lielākais rādītājs vienā mēnesī šajā sezonā. Ņemot vērā šīs sezonas rezultātus, prognozējams, ka pieprasījums pēc dabasgāzes uzglabāšanas Inčukalna PGK saglabāsies augsts arī nākamajam - 2021./2022.gada iesūknēšanas ciklam, paredzēja "Conexus".
Saskaņā ar veiktajiem mērījumiem un aprēķiniem, "Conexus" ir noteicis Inčukalna PGK spēju nodrošināt maksimālo krātuvē uzglabājamo aktīvās dabasgāzes daudzumu jeb krātuves tehnisko jaudu 2021./2022.gada krātuves ciklam. Tehniskā jauda 2021./2022.gada krātuves ciklam ir noteikta 23,6 GWh apmērā.
"Conexus" skaidroja, ka, pateicoties veiktajiem modernizācijas darbiem Inčukalna PGK, ir būtiski pieaugusi krātuves fleksibilitāte, kā rezultātā visu gāzes kompresoru agregātu sagatavošanai un palaišanai darbībā ir nepieciešams divas reizes mazāk laika kā iepriekšējās sezonās.
Kā ziņots, "Conexus" apgrozījums pagājušajā gadā, pēc provizoriskiem datiem, sarucis par 9,2% un bija 53,867 miljonu eiro apmērā, savukārt kompānijas peļņa sarukusi par 26,9% un bija 13,112 miljoni eiro.
Kompānijas lielākais akcionārs ir valstij piederošais "Augstsprieguma tīkls" (68,46%), kamēr 29,06% akciju pieder Japānas uzņēmuma "Marubeni" pārvaldītajam fondam "MM Capital Infrastructure Fund".