Kriminālprocesā par iespējamām nelikumībām digitālās televīzijas ieviešanā prokuratūra uzrādījusi apsūdzību uzņēmējam un bijušajam premjeram Andrim Šķēlem, kuru tur aizdomās krāpšanā un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanā.
Šķēle paziņojumā medijiem norāda, ka apsūdzību uzskata par nepamatotu, turklāt 2008.gada notikumus par publiska konkursa norisi un digitālās televīzijas ieviešanu Latvijā valsts apsūdzība, viņaprāt, interpretē subjektīvi.
"Man nebija nekāda pamata domāt, ka tieku turēts aizdomās par likuma pārkāpumiem konkrētajos notikumos, jo 12 gadu laikā līdz šā gada martam nebiju ne reizi aicināts liecināt minētajā kriminālprocesā," uzsver Šķēle.
Ievērojot likumu, Šķēle darīšot visu, lai lietas izmeklēšana noritētu objektīvi un ātri. Tāpat visas ziņas, kas ir viņa rīcībā, sniegšot izmeklēšanas iestādēm.
Šķēle aicina iespējami ātrāk minēto krimināllietu nodot tiesas vērtēšanai.
Patlaban plašākus komentārus Šķēle nesniegs, lai nesaņemtu pārmetumus, ka tas traucējis izmeklēšanas interesēm.
Jau ziņots, ka minētajā kriminālprocesā apsūdzēts nu jau bijušais SIA "Tet" valdes priekšsēdētājam Juris Gulbi un vēl četras personas.
TV3 raidījums "Nekā personīga" pērn oktobrī vēstīja, ka prokuratūra ir uzrādījusi Gulbim un vēl četrām personām apsūdzību par iespējamu līdzdalību krāpšanā digitālās televīzijas ieviešanā, uzņēmumam nodarītos zaudējumus lēšot 7 585 533 eiro apmērā.
Tiesībsargi uzskata, ka "Kempmayer" saistību pārņēmējs kompānija "Hannu Digital" ciparu televīzijas projektā tika iesaistīts mākslīgi un Gulbis izmantojis "Lattelecom" (tagad - "Tet") īpašnieku un padomes uzticību.