Zemkopības ministrija (ZM) uzdevusi AS "Latvijas valsts meži" (LVM) padomei izvērtēt uzņēmuma valdes atbildību par šovasar uzņēmumā piedzīvoto kiberuzbrukumu, liecina kompānijas publiskotā informācija.

Tāpat ministrija akcionāru sapulcē, kas notika 27. augustā, uzdeva LVM padomei izvērtēt līdzšinējā uzņēmuma pārvaldības modeļa darbību ar trīs valdes locekļu sastāvu.

ZM uzdevusi uzņēmuma padomei arī izvērtēt publicējamās informācijas apmēru par koksnes produktu pārdošanas ilgāka termiņa un īstermiņa sadarbības līgumu izsoļu rezultātiem.

Sabiedriskā aptauja Kā jūsu bērns nokļūst uz skolu? Balsot

LVM padomei uzņēmuma valdes atbildība par piedzīvoto kiberuzbrukumu, uzņēmuma pārvaldības modeļa līdzšinējā darbība un koksnes produktu pārdošanas sadarbības līgumu izsoļu rezultāti jāizvērtē līdz 2026. gada 25. septembrim, liecina publicētie akcionāru sapulces lēmumi.

Kompānijā norāda, ka sapulcē ZM pieņēma zināšanai LVM valdes ziņojumu par kiberuzbrukuma izvērtējumu un informācijas tehnoloģiju risinājumu attīstības virziena nākotni.

Sapulcē ZM pieņēma zināšanai un atbalstīja LVM valdes pirmsšķietamo vērtējumu, ka uzņēmumam nav turpmāk jāiesaistās Vēlēšanu platformas pilnveidē un uzturēšanā, kā arī ilgtermiņā nav jānodrošina platformas drošības un veiktspējas novērtēšana, atzīmē LVM.

Jau ziņots, ka Ministru prezidents Andris Kulbergs (AS) prasīja ZM kā LVM kapitāla daļu turētājai izvērtēt uzņēmuma padomes un valdes atbildību saistībā ar uzņēmumā piedzīvoto kiberuzbrukumu, saucot iespējamos atbildīgos pie atbildības, aģentūrai LETA atklāja Kulberga komunikācijas padomniece Elīna Šverna.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka šogad 22. jūnijā LVM informācijas tehnoloģiju (IT) infrastruktūra piedzīvoja kiberuzbrukumu. Pēc uzbrukuma drošības apsvērumu dēļ tika atslēgtas un nebija pieejamas LVM uzturētās ārējās informācijas tehnoloģiju sistēmas - "LVM GEO", karšu pakalpojumu sistēma, kā arī medību lietotne "Mednis". Tāpat tika atslēgtas vairākas LVM iekšējās sistēmas, kas nodrošina uzņēmuma informācijas apmaiņu ar LVM pakalpojumu sniedzējiem un uzņēmuma klientiem.

Atbildību par kiberuzbrukumu LVM uzņēmies ārvalstu izspiedējvīrusu jeb "ransomware" grupējums. Saistībā ar incidentu Valsts policija sākusi kriminālprocesu, bet kiberincidenta apstākļu skaidrošanā iesaistījusies arī institūcija "Cert.lv".

Zināms, ka hakeris LVM sistēmā bija iekļuvis jau 11. jūnijā, bet reālas darbības sāka veikt naktī no 22. jūnija uz 23. jūniju.

Iepriekš "Cert.lv" aģentūrai LETA norādīja, ka uzbrucējs nopludinājis 44 gigabaitus no LVM kiberuzbrukumā iegūtajiem datiem, bet uzbrukumā potenciāli iegūto datu apjoms, visticamāk, ir lielāks. Institūcijā norādīja, ka lielāko daļu informācijas datu noplūdē veido iekšējie dokumenti, e-pastu sarakstes un pielikumi, LVM biznesa IT projektu koda repozitorijs, dažādu sistēmu sertifikāti un atslēgas, kā arī lietotāju paroles un lietotāju paroļu jaucējfunkciju vērtības.

LVM apgrozījums 2025. gadā bija 604,585 miljoni eiro, kas ir par 3,2% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa pieauga par 37,7% - līdz 206,73 miljoniem eiro.

Uzņēmums reģistrēts 1999. gadā, un tā pamatkapitāls ir 525,989 miljoni eiro. LVM apsaimnieko valstij piederošās meža zemes. LVM vienīgais īpašnieks ir valsts, bet akciju turētāja ir Zemkopības ministrija.