ЛатвияLETA25 мая 2021

Rīkos akciju meteorītu meklēšanai Latvijā

Meteorītu muzejs organizē pilsoņu zinātnes akciju "Vai arī tavā pagalmā ir meteorīts?", kuras laikā iedzīvotāji var kļūt par Latvijā nokritušo meteorītu atklāšanas līdzdalībniekiem informēja Latvijas Astronomijas biedrības (LAB) valdes priekšsēdētāja vietnieks un Meteorītu muzeja vadītājs Kārlis Bērziņš.

Viņš norādīja, ka Latvijā Meteorītu muzeja laboratorijā izstrādāts tiešsaistes algoritms, kas "pat nespeciālistiem ļaus atsijāt" nemeteorītus no pozitīviem meteorītu kandidātiem. Pēc Bērziņa paustā, iespējams, ka pēc skata it kā necils akmens, kuram katru dienu paejam garām, var izrādīties esam ārpuszemes izcelsmes objekts, kas atlidojis pie mums no kosmosa.

Meteorītu muzeja vadītājs uzsvēra, ka šādi atklājumi pasaulē notikuši ne vienu vien reizi. Vēsturē zināmi pat trīs kuriozi gadījumi, kad smagi akmeņi, kas vairākus desmitus gadu izmantoti kā durvju atbalsti, izrādījušies ar kosmisku izcelsmi. Tā tika atklāts lielākais meteorīts Lielbritānijā - 92,75 kilogramus smagais Viltšīras meteorīts, pazīstams arī ar nosaukumu Ezera māja, pie kuras tas tika atrasts.

Savukārt 25,6 kilogramus smagais Bīveras meteorīts apmēram 40 gadus nokalpoja par durvju atbalstu Oklahomas cietumā ASV. Tagad neliels Bīvera fragments aplūkojams arī Meteorītu muzejā Rīgā. 2018.gadā Mičiganā tika apzināts vēl viens 10 kilogramus smags meteorīts, kas arī vairākas desmitgades nostāvēja pie ārdurvīm. Bērziņš norādīja, ka tipiski meteorīti gan ir daudz mazāki, 90% meteorītu kopējā masa ir mazāka par 5,2 kilogrami, bet 50% no visiem atklātajiem meteorītiem ir vieglāki par 255 gramiem. Meteorīti parasti nav lieli, tādēļ varbūtība, ka lielāks akmens ir meteorīts, nav liela. Visbiežāk tiek atrasti jau senāk krituši meteorīti, skaidroja Meteorītu muzeja vadītājs.

Bērziņš akcentēja, ka meteorīti ik gadu tiek atklāti tuksnešos, ledājos, džungļos, kalnos, laukos, pilsētu centros, māju pagalmos un citur. Viņš uzsvēra, ka Zeme nav atdalīta no pārējā Visuma, kosmiskā matērija pastāvīgi saduras ar mūsu planētu, taču vienā ģeogrāfiskā vietā tas notiek ļoti reti. Meteorīti ir zinātniski nenovērtējams materiāls, kas glabā sevī informāciju par Saules sistēmas un pat citu zvaigžņu sistēmu izcelsmi un evolūciju. Meteorītu vecums bieži pārsniedz Zemes vecumu, kas ir 4,5 miljardi gadu.

Viņš pavēstīja, ka Latvijas teritorijā līdz šim pavisam atklāti tikai četri meteorīti: Līksna, Birži, Nereta un Baldone. Tie glabājas daudzos pasaules lielākajos dabas muzejos. Latvijā to fragmenti vienkopus apskatāmi Meteorītu muzejā Rīgā. Jau vairāk kā 130 gadus Latvijas teritorijā nav atklāts un reģistrēts neviens jauns meteorīts. Piemēram, Lietuvā un Igaunijā arī katrā ir atklāti četri meteorīti, ASV - 1866, Brazīlijā - 80, Krievijā - 148, Polijā - 25, Vācijā - 25. Ņemot vērā, ka Zeme no kosmosa tiek bombardēta salīdzinoši vienmērīgi, Bērziņa ieskatā, var secināt, ka Latvijas teritorijā pēdējā gadsimta laikā varētu būt nokrituši vairāki meteorīti, bet tie līdz šim nav atrasti.

Meteorītu muzeja vadītājs skaidroja, ka 2009.gadā Brazīlijas Nacionālā muzeja darbinieki uzsāka līdzīgu meteorītu meklēšanas kampaņu savā valstī un tā kalpojusi par paraugu šai kampaņai. Bet, pēc Bērziņa paustā, ir izdevies būtiski uzlabot meklēšanas algoritmu, radot interaktīvu mājas apstākļos lietojamu meteorītu identificēšanas (MID) testu.

MID tests brīvai lietošanai pieejams tiešsaistē "meteoriti.lv/mid". Meteorītu muzejs interesentiem ir sagatavojis arī bezmaksas informatīvu materiālu "Meteorīti un nemeteorīti".

Написать комментарий